Uz augšu
06.01.2014

Slavenākās un neparastākās gleznas ar kaķiem – top 10 (ar bonusiem)

Slavenākās un neparastākās gleznas ar kaķiem – top 10 (ar bonusiem)
Cilvēku mīlestībai pret kaķiem nav robežu. Un arī mākslinieki šajā ziņā no mums neatšķiras, tikai kaķi viņu gleznās ir ļoti dažādi – gan nekaunīgi un vulgāri, gan poētiski romantiski...

MŪSU TOP 10. Skatieties un baudiet!


1. Pablo Pikaso (1881–1973). Kaķis ar nomedītu putnu, 1939

  

Mūsu īpašo topu speciāli sākam ar negaidītu un izaicinošu darbu. Šis mežonīgais un nekaunīgais nešķīstenis ir dižā Pikaso dāvana visiem "jauko kaķīšu" mīļotājiem. "Es nevaru ciest šķirnes kaķīšus, kuri mīļi murrā viesistabā uz spilvena," teicis mākslinieks. "Man patīk mežonīgi kaķi – tādi, kas medī putnus, kā traki skraida pa ielām, čiepjot visu, kas pagadās. Viņi raugās uz jums ar zvēra acīm gatavi kuru katru brīdi klupt jums ģīmī. Turklāt, vai esat ievērojuši, ka savā vaļā klīstošie kaķi gandrīz vienmēr ir uz grūtām kājām? Tas ir gluži dabiski, jo tie par mīlestību vien domā!"

Acīmredzot šajā portretā ir tieši tāds kaķis: mežonīgs, ar lielu vēderu, izlaistiem nagiem un atņirgtiem zobiem. Runājot par mākslas kritiķiem – viens no tiem dusmās nosaucis šo kaķi par "fašisma iemiesojumu". Kas tik cilvēkiem nāk prātā! Un jo īpaši mākslas kritiķiem!

Interesanti, ka Pikaso deviņpadsmitā gadsimta beigās piederēja pie jauno mākslinieku grupas, kuras nosaukums bija "Melnais kaķis".

 

2. Albrehts Dīrers (1471–1528), Ādams un Ieva.Gravīra,1505

  

Kaķi tūkstošiem gadu tika slavināti Austrumos un nīsti Rietumos. Viduslaiku Eiropā kaķi tika uzskatīti par nelabā līdzzinātājiem. Cilvēki domāja, ka tie ir mēra epidēmiju vaininieki. Nevainīgi dzīvnieki nereti tika nogalināti un sadedzināti. Par atriebību visur savairojās peles un žurkas – īstenie slimības vaininieki, un mēris iznīcināja vairāk nekā pusi Eiropas iedzīvotāju.

Dižajam Albrehtam Dīreram bija vajadzīga liela drosme, lai attēlotu kaķi savā slavenajā gravīrā. Te tas ir – pie Ādama un Ievas kājām Paradīzē, simbolizējot mīlestību un maigumu. Dīrers pavēra kaķiem durvis uz mākslas pasauli.


3. Margerita Žerāra (1761–1837). Kaķa pusdienas

 

Šī franču māksliniece bija slavenā frivolās mākslas meistara Fragonāra skolniece. Līdz viņas skolotājam viņai bija tālu – gan meistarības, gan rotaļīguma ziņā, taču patiesu jūtu viņas gleznās netrūka.

Šajā attēlā uztverama amizantā līdzība starp gleznas varoni un milzonīgo kaķīti: vienāda lieluma galva un purniņa... piedodiet, sejas izteiksme arī ir ļoti līdzīga.


4. Eduārs Manē (1832–1883). Olimpija, 1863

  

Melnais kaķis, kas attēlots Manē gleznā "Olympia", izraisīja īstu skandālu Francijas sabiedrībā. Šķiet, ko tur šūmēties, –pavisam mazs kaķītis, uzreiz pat nevar pamanīt. Taču lietas būtība ir tāda, ka tolaik melns kaķis tika uzskatīts par prostitūcijas simbolu. Tas skaidri norāda uz kailās daiļavas profesiju, lai neviens sava naivuma dēļ nekļūdītos. Laikrakstos "Olimpija" tika apsūdzēta par klaju netikumību, tie vēstīja: " ...Ko gan vēl var teikt par melno kaķi, kas atstājis netīras pēdas šajā gultā!"

Manē gleznai uzreiz radās daudz parodiju, un katras karikatūras autors uzskatīja par savu pienākumu attēlot padauzu kaķi ar saslietu asti un spožām acīm. Tā Manē glezniecībā padarīja slavenus kaķus, kurus, starp citu, ļoti mīlēja. Un vēl ilgi pēc viņa avangarda mākslinieki gleznoja melnus kaķus kā sievietes seksuālās brīvības iemiesojumu.

 

5. Marks Šagāls (1887–1985). Parīze no mana loga, 1913

  

Marks Šagāls pārsteidza pasauli ar rudo kaķi, kuram ir cilvēka seja. "Manās krievu gleznās nebija gaismas," Šagāls rakstīja no Parīzes, "Krievijā viss ir drūms un visam ir pelēcīgi brūns tonis. Parīzē mani pārsteidza gaismas zaigojums."

Glezna "Parīze no mana loga" patiešām ir piesātināta ar krāsām. Šagāls tolaik dzīvoja "stropā" – trokšņainās un nesakarīgās mākslinieku kopmītnēs netālu no Monparnasas. Loga ailā māksliniekam "pozēja" Parīze, bet rudais kaķis ar cilvēka seju – mākslinieka alter ego – ar tīksmi vēroja pilsētu.

 

6. Boriss Kustodijevs (1878–1927). Tirgone dzer tēju, 1918

  

Tirgones un skaistules Kustodijeva audeklos ir ļoti seksuālas un būtiski atšķiras no mūsdienu skaistuma ideāla modes. "Tirgone dzer tēju" ir slavenākā mākslinieka glezna. Tajā ir viss: gan vasara, gan debesis un mākoņi, gan patvāris, gan tēja no apakštasītes, gan ievārījums ar kēksu, gan saimnieces koķeti izslietais mazais pirkstiņš, gan viņas atklātais dekoltē, gan viņas jaukumu atlasa mirdzums. Aina nebūtu pilnīga bez kaķīša, kas, aiz labsajūtas murrādams un asti saliecis, glaužas pie saimnieces apaļā pleca... Reti kurš vīrietis atteiktos piekļauties šādam pleciņam!


Šo darbu Kustodijevs uzgleznoja pēc revolūcijas, būdams smagi slims un uz mūžu piekalts gultai. Tā viņš atvadījās no sātīgās, mājīgās un krāsainās dzīves pazīmēm, kas kopā ar tirgoņiem uz visiem laikiem palika pagātnē.

 

7. Emīls Munjē (1840–1895). Viņas labākais draugs, 1885

 

Munjē ir viens no tiem māksliniekiem, kurus mīl sabiedrība, bet nicina kritiķi. Viņš par to nebija īpaši apbēdināts, gleznoja to, ko mīlēja – savu sievu un viņu trīs bērnus, kaķi, kazlēnus, kucēnus –, valdzinādams labsirdīgo pircēju sirdis. Un viņi tam uzcītīgi maksāja. Arī par to, ka par viņa gleznām cīnījās pircēji, nevis slavenas galerijas, mākslinieks nebēdāja.

Viņa gleznas – īpaši darbu "Viņas labākais draugs" – mūsdienās bieži kopē jaunie mākslinieki, lai ar to varētu nopelnīt. Kandinska darbu kopiju dzīvojamā istabā pie sienas nepiekārsi. Bet bērnu un dzīvnieku portretus – ar lielāko prieku!

 

8. Ogists Renuārs(1841–1919).Zēns ar kaķi, 1868

 

Visneparastākais gleznā ir tas, ka tajā ar kaķi redzam nevis meiteni, kādas tajos laikos gleznoja simtiem, bet gan kailu pusauga zēnu. Un arī tā iznāca neslikti – aizkustinošas jaunības un dzīvnieku instinktīvā maiguma kombinācija. Zēns slēpj kaķi savās skavās, it kā tā būtu viņa dvēsele un viņš to sargātu no mums. Kaķis maigi apvijis savas ķepiņas ap zēna roku. 

9. Antonio Kapels (dzimis 1960. gada 19. janvārī). Kaķi, 1990

  

"Esmu radoša būtne, kad gribu – es radu, kad gribu – izrādos," tā par sevi ironizē spāņu gleznotājs Antonio Kapels. Par mākslinieku viņš kļuva pašmācības ceļā, bet savu pirmo personālizstādi sarīkoja vienpadsmit gadu vecumā. Četrpadsmit gados viņš jau bija atzīts par lielisku gleznotāju. Viņa otai padodas jebkurš žanrs. Viņš ir pārliecinošs gan portretos, gan ainavās, gan ikdienas dzīves ainiņās. Viņa nevainojamo reālistisko zīmējumu nav grūti sajaukt ar fotoattēlu. Viņš mīl kaķus un labprāt glezno kaķportretus.


10. Natālija Govoruhina. Gaidot pavasari, 2007

 

Mūsdienās dzīvojošās krievu mākslinieces mīļākais varonis ir līdzīgs Breigela gleznu tēliem, tikai ir piemīlīgāks, sapņaināks un labsirdīgāks. Un viņas romantiskie un gādīgie kaķi man personīgi ir daudz tuvāki nekā fotogrāfiski precīzie Antonio Kapela zvēriņi. Un jums?


Bonuss sentimentālajiem. Lūk, vēl viens "izvirtis" melns kaķis uz deviņpadsmitā gadsimta beigās ļoti populāra itāļu gleznotāja audekla.
 

Luidži Rosi (1846–1913)., Buduārā, 1869

 

 

Bonuss intelektuāļiem. Tas – lai salīdzinātu un padomātu par atšķirībām. Bez komentāriem.
 

Ogists Renuārs(1841–1919).
Meitene ar kaķēnu (Žilī Manē jaunkundze), 1887

  

 

LuciansFreids(1922–2011). Meitene ar kaķēnu

 

 

Konsultante - mākslas zinātniece Olga Hodireva

Jeļena Koņiveca, speciāli Happy Nation