Uz augšu
06.01.2014

Prāta vētra. Lec!

Prāta vētra. Lec!
Lec – pāri debess malai, lec – pāri vientuļām salām, Mēs tevi gaidīsim tur.

No augstākā punkta, ja skatās uz leju, viss citādi rādās:

Saule par kapeiku tuvāk, un zeme pat vilina mazliet.

Un kāds vēl domā, vai drāzties tai pretī vai gaidīt kad grūdīs,

Nav jābaidās ne pat mazliet, drošības jostas neiesprūdīs.

 

Kritiens uz sekundēm piecām, miers var būt līdz debesīm,

Var būt pat līdz galam, tik tālu pat negribas domāt.

Un tomēr es lēkšu, lai ko arī teiktu, es lēkšu līdz galam

Un ticēšu rītam, un atdošos liesmām un salam.

 Piedziedājums

Tev jālec man līdz, viens atgriezīsies.

Tev jātic man līdz, lai kur arī būtu sapnis piepildīsies.

Lec – pāri debess malai, lec – pāri vientuļām salām,

Lec – lec, pat ja nezini kur!

 

Un zinot, kā labāk, kā vajag – pa straumei, pa straumei,

Bet darīt kā visi, nudien, tas neatbilst manai gaumei.

Kad simti aiz tevis sauc: „Stājies, ne soli!”

Dod roku, mēs glābsim, – es, es atveru logu.

 Piedziedājums

Tev jālec man līdz, viens atgriezīsies.

Tev jātic man līdz, lai kur arī būtu, sapnis piepildīsies.

Lec – pāri debess malai, lec – pāri vientuļām salām,

Lec – lec, pat ja nezini kur!

Lec – pāri debess malai, lec – pāri vientuļām salām,

Mēs tevi gaidīsim tur.

 

Un tomēr es lēkšu, lai ko arī teiktu, es lēkšu līdz galam

Un ticēšu rītam, un atdošos liesmām un salam.

 Piedziedājums

Tev jālec man līdz, viens atgriezīsies.

Tev jātic man līdz, lai kur arī būtu sapnis piepildīsies.

Lec – pāri debess malai, lec – pāri vientuļām salām,

Lec – lec, pat ja nezini kur!

Lec – pāri debess malai, lec – pāri vientuļām salām,

Un mēs tevi gaidīsim tur.

Jo mēs tevi gaidīsim tur!