Uz augšu
06.03.2013

Pavasarīgo gleznu Top 10. Iesaka mākslas zinātniece Svetlana Haenko

Pavasarīgo gleznu Top 10. Iesaka mākslas zinātniece Svetlana Haenko
Katram cilvēkam pavasaris atnāk ar kaut ko citu. Vienam tās ir sniegpulkstenītes, citam – pirmās no dienvidiem atlidojušās dzērves, vēl kādam – ziedošu ķiršu kupenas. Ko jums nozīmē pavasaris?

Svetlana Haenko ir mākslas zinātniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, Baltijas Starptautiskās akadēmijas docente, galerijas BriArt kuratore, sarakstījusi vairāk nekā trīssimt ievadvārdus un komentārus mākslas albumiem un monogrāfijas (par Ļevu Bukovski, Viktoriju Pelši, Birutu Baumani, Artūru Ņikitinu, Ivanu Ivanovu, Valēriju Šuvalovu u. c.). Viņai piemīt spīdoša erudīcija un dziļas zināšanas pasaule mākslā. Viņa ir autoritāte slaveniem māksliniekiem un studentiem, žurnālistiem un galeriju īpašniekiem, turklāt arī lieliska stāstniece, kurā ir bauda klausīties. Svetlana Haenko māca iedziļināties, domāt bez banalitātēm, saredzēt neparasto.

 

Īzaks Levitāns (1860–1900). "Marts"

Neviens cits nav spējis tik labi attēlot lauku ainavu vieglās skumjas, plašumu un sirsnīgumu. Šis mākslinieks apbrīnojami izjuta dabu. Levitānu nav iespējams nemīlēt.

 

 

Vladimirs Glušenkovs (1948–2009). "Pavasaris"

Man pavasaris saistās ar šo nelielo Vladimira Glušenkova gleznu, kuru viņš man uzdāvināja dzimšanas dienā. Viņš bija pārsteidzošs mākslinieks. Bieži vien viņam nebija naudas krāsām. Taču nabadzība viņu nenomāca, viņš gleznoja... ar dubļiem. Šī uz kartona veidotā glezna ir zīmēta ar zemi. Draugi viņam veda mālus un zemi no visas pasaules, no dažādām valstīm. Mākslinieks tam visam lika kaut ko klāt, jauca un gleznoja apbrīnojamas abstrakcijas.

 

 

Josifs Elgurts (1924—2007). "Pavasaris"

Ar Josifu Elgurtu mēs daudzus gadus bijām draugi. Šī ģeniālā mākslinieka daiļradē galveno vietu ieņēma grafika. Savas krāšņās gleznas viņš nez kāpēc nevērtēja pārāk augstu.

Šis akvarelis atklāj mākslinieka neparasto maigumu dzīves skatījumā: mājiņas, ziedošs kastanis, bērnu ratiņi... Tika caurspīdīga gaisma un tāds rāms siltums var būt tikai pavasarī.

 

 

Vilhelms Purvītis (18721945). "Pavasaris"

Vilhelmam Purvītim, Latvijas glezniecības klasiķim, pavasaris bija mīļākais gadalaiks. "Pēdējais sniegs", "Pavasara ūdeņi", "Marts", "Agrs pavasaris" – katrs no šiem darbiem ir vēstījums par dabas atmošanos, ziedēšanu.

Šī glezna tapusi laikā, kad Purvītis "sagremoja" impresionismu. Balti rozā bērzu stumbri, zilas ēnas, trīcoši atspulgi atkušņa ūdeņos. Reibinoši asi smaržo pēc pavasara!

 

Marks Šagāls (1887–1985). "Maijpuķītes"

Šī glezna man sākumā likās tāda panaiva ar savām rozā bantītēm uz auduma groziņa... Un tad pēkšņi es to ieraudzīju pilnīgi citādi. Tumši zaļā krāsa, gandrīz melna, un kā sprādziens, kā piedzimšana – žilbinoši baltās maijpuķītes! Tieši tāds ir pavasara iestāšanās mirklis, kad no tumšās, sasalušās zemes kā sprādziens izraujas gaisma, dzīvība, pavasaris.

 

Van Gogs (1853–1890). "Ābele"

Vientuļa, greiza, ziedoša ābele un nelīdzens žogs fonā. Van Gogs. Mana mīļākā glezna. Man vienmēr gribas saskatīt gleznās kādu nervu, spriedzi. Van Gogam šī spriedze, iekšējā dzīves izjūta un vienlaikus arī pretestība, protams, piemīt pilnā mērā. Ir miljons citu gleznu, kurās attēloti krāšņi ziedoši dārzi, bet Van Goga "Ābele" man šķiet daudz pārliecinošāka. Tāds ir mans pavasaris.

 

Pāvels Filonovs (1883–1941). "Pavasara formula"

Esmu pieredzējusi to, ka katram mākslas darbam piemīt sava enerģija. Dažreiz, raugoties uz gleznu, var pat atgūt fiziskos spēkus. Filonova glezna izstaro spēcīgu enerģijas, atjaunotnes, atdzimšanas lādiņu, tādu kā konstruētu, striktu dzīves spēku.

 

Pauls Klē (1879–1940). "Klusā daba ar ziedu un logu"

Šai gleznai nav nekāda sakara ar pavasari. Taču man tas ir pavasaris. Kad man ir īpaši skumji, es raugos uz šo darbu, un sāku priecāties. Lodziņš, pusmēness, brīnišķīgs, abažūram līdzīgs zieds... Man tas ir īsts, jautrs, draisks pavasaris.

 

Pols Siņjaks (1863–1935). "Pāvesta pils Aviņjonā"

Gan pils, gan tilts, gan upe – tas viss ir otršķirīgs, tur varētu būt uzgleznots arī kas cits. Tas nav svarīgi. Šajā gleznā mani apbur tās kolorīts. Impresionistiem un postimpresionistiem krāsa vienmēr bija galvenā. Šajā gleznā tā ir tik pārliecinoša, pavasarīga, gaiša, tu it kā ienirsti tajā. Tomēr šī glezna nav bezrūpīga. (Man nepatīk pavisam bezrūpīgas gleznas.)

Šī ir man tuva glezna.

 

Georgs Zerņickis (1938). "Šūpoles"

Georga Zerņicka gleznas ir atmiņas par bērnību. Viņam ir arī daudz gleznu ar pavasarīgu noskaņu: "Zilais putns", "Lecamaukla", "Šūpoles". Maigas, mīļas. Tomēr vienlaikus jūtama spriedze. Tieši tā, kā tas ir pavasarī. Tieši tā, kā man patīk.

 

Jeļena Koņiveca, speciāli Happy Nation