Uz augšu

Laime ir lipīga

Laime ir lipīga
Uzskata Ēriks Igaunis, Felix Holding partneris, Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieks. 

Harmonijā ar sevi un pasauli

Viens no svarīgākajiem ikviena cilvēka mērķiem ir iemācīties būt laimīgam pašam un radīt ap sevi enerģiju, kas aizrauj un dara laimīgus arī citus.

 

Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) jau vairākus gadus atrodas sabiedrības uzmanības centrā sakarā ar jauno pasažieru vilcienu izgatavošanas pasūtījumu Latvijai. Iespēja atjaunot mūsu valstī agrāko vagonbūves slavu radās, pateicoties ES, kas, atbalstot ekoloģiski tīra un efektīva transporta ieviešanu, bija gatava piešķirt 100 miljonus eiro. Varētu domāt, ka Latvijas valdība abām rokām saņems šādu izdevību! Nekā nebija: konkursā par vilcienu iepirkumu virsroku guva nevis patriotiskās, bet gan šauras konjunktūras intereses. Vēsturē lielākais investīciju projekts tika praktiski izgāzts. Un RVR bija dibināts iemesls nolaist rokas. Par to, kāpēc tā nenotika, kādus secinājumus iespējams izdarīt no šīs situācijas, kā arī par dzīves jēgu vispār stāsta viens no rūpnīcas dibinātājiem Ēriks Igaunis.

 

”Likteņa triecienus un klupienus neapšaubāmi jāuztver kā iegūtu pieredzi: kad aizveras vienas durvis, atveras citas. Tas ir acīmredzams signāls tam, ka kaut kur jāmeklē šīs otrās durvis. Epopeja ar konkursu par jaunu vilcienu piegādi ”Pasažieru vilcienam” nav beigusies, bet gan pārgājusi jaunā kvalitātē – jautājumu noregulēšanā. Ja pat tā nenotiks, būs mazliet žēl mūsu iztērēto resursu – personisko, fizisko un materiālo, bet valsts būs žēl divtik. Tiek deklarēts kurss uz valsts rūpniecības attīstību un vienlaikus savām rokām piegriezts skābeklis vienam no nedaudzajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā. 

Atsevišķiem politiķiem, kas atrodas pie varas, nepiemīt tikumiski dzīves principi. Paziņojumi par to, ka viņi mīl dzimteni, ir tikai skaļi vārdi. Viņi godīgi skatās jums acīs, tajā pašā laikā tur kabatā pigu. Mēs turpinām cīnīties, jo esam ieguldījuši daudz līdzekļu šajā projektā un gribam panākt taisnību. Kopš brīža, kad šis projekts sāka braukt auzās, mēs paralēli tam gada laikā izstrādājām divas alternatīvas stratēģijas, vienu no tām arī realizēsim, ja projektam ar ”Pasažieru vilcienu” būs negatīvs iznākums.

Mēs šajā gadījumā neesam tie, kuri var celt vai necelt zobenu virs valdības galvas, pieprasot soda naudas samaksu par līguma izjaukšanu, mēs esam tikai ģenerālais apakšuzņēmējs. Zobenu var celt CAF, bet tas vēlas arī sadarboties. Taču, ja cilvēki 3 gadu laikā pabijuši Latvijā 42 reizes, arī viņiem ir sava izpratne par taisnīgumu. Pirmo divu gadu laikā darbs ritēja konstruktīvi. Bet pēdējā gadā Štokenberga vadībā jautājuma risinājums tika vilkts garumā, cenšoties pielauzt CAF parakstīt defektīvu līgumu.   

Saskaņā ar starptautisko juristu aplēsēm soda naudas summa, kādu Latvijai var piespriest starptautiska tiesa, ir no 50 līdz 100 miljoniem latu. Taču, ja mediācijas posmā valstij tiks pierādīts, ka tai nav taisnība daudzos punktos, mūsu ierēdņu veselais saprāts var ne tikai uzrasties, bet pat dot zināmus augļus. 

Mums labvēlīga iznākuma gadījumā RVR tiks izveidotas no 500 līdz 700 darbavietu. Kad pēc pusotra gada tiks uzbūvēts un uz sliedēm uzlikts pirmais vilciens, mēs to kā eksporta produktu varēsim rādīt nākamajam pasūtītājam. Un atkal sāksim palielināt strādājošo skaitu. Šai nolūkā mums ir donoru uzņēmumi, kur pastāv kadru pārpalikums un no kurienes var paņemt cilvēkus.

Uzņēmējdarbības princips: atrodi vajadzību un apmierini to. Tie, kuri apgalvo, ka RVR nav perspektīvas, labi nepārzina šo jomu. Lai par to spriestu, nepieciešams sīki izpētīt pasaules, Austrumeiropas, NVS tirgu un pārliecināties, ka tas nav konsolidēts. Tas nozīmē, ka šajā tirgus sektorā ir vēl daudz iespēju. Tās saistītas ar apstākli, ka vagonu parks par 90% ir izsmēlis savus morālos un tehniskos resursus.

Pēdējo trīs gadu laikā esam parakstījuši divus nopietnus sadarbības protokolus ar vadošajiem vagonbūves uzņēmumiem pasaulē: Bombardier (tirgus līderis) un tagad ar CAF (ieņem ceturto vietu). Abi šie dokumenti savā ziņā nozīmē augstu novērtējumu RVR spējai ražot mūsdienīgu produkciju un reizē arī tirgus perspektīvas. Tādi uzņēmumi pirms saistošu dokumentu parakstīšanas veic detalizētu tehnoloģiju, resursu, tirgus u. c. auditu. Kopš 2008. gada daudzas valstis sākušas aktīvi ieguldīt naudu infrastruktūrā, lai atbalstītu savu ekonomiku, kā rezultātā pasažieru un kravas vilcienu pasūtījumu skaits pieauga. Tie paši Bombardier un CAF šobrīd ir pārpludināti ar pasūtījumiem. Mēs varam ražot arī kravas vagonus – šis produkts ir trīsreiz vienkāršāks par pasažieru vilcienu. Jā, kopumā pasaules ekonomikā nav tie labākie laiki, taču mašīnbūve šobrīd paceļ galvu, jo tiek apgūta infrastruktūras nauda.

RVR Latvijā pastāv vairāk nekā 115 gadus. Tātad caram bija iemesls šo rūpnīcu nodibināt, padomju varai bija iemesls tās darbību turpināt; acīmredzot arī Latvijas valstij ir tāds iemesls. Tam ir, mazākais, darbaspēka resursi, ilggadēja pieredze un sakari, izdevīga atrašanās vieta. Kādā veidā attīstīt šo sfēru – tā jau ir uzņēmēju darīšana, bet valstij ir jānofiksē tāds uzdevums ilgtermiņa attīstības plānā un visādi jāatbalsta.

Win-win principam jākļūst par ikviena uzņēmuma stratēģiju. Tango ir labi dejot pārī. Biznesa haizivju paradigma ir īslaicīga: ātri uzlido un tikpat ātri nokrīti zemē. Win-win var meklēt dažādās biznesa attiecību plaknēs: starp darba devēju un darba ņēmēju, starp piegādātāju un pasūtītāju. Kad attīstījām Severstaļlat, mēs sākām piedāvāt pasūtītājam nevis vienkārši metālu, bet gan izstrādājumus, kuri viņam ir pusfabrikāti. Pasūtītāji turpināja samazināt savus izdevumus arī pēc tam, kad mēs piedāvājām noformēt pasūtījumus pa tiešo internetā, izmantojot specializēto programmu SSL.  

Iesācēju kļūda ir tā, ka viņi aizmirst, kas uzņēmumā ir galvenais. Tas nav ne akcionārs, ne direktors, bet gan klients. Ja uzņēmējdarbības procesi balstās uz šo apsvērumu, viss izdodas.

Esmu runājis ar daudziem uzņēmējiem par to, kāds uzņēmums ir labāks – „mehānisms” vai „organisms”. Uzskatu, ka risinājums ir abu šo principu sintēzē. Vienā situācijā uzņēmumam jābūt organismam – dzīvam, labam, kustīgam, bet citā – mehānismam: noregulētam un precīzam kā Šveices pulkstenis. Dabā ir vajadzīga sastāvdaļu harmonija.

Tikai un vienīgi cilvēcīgas attiecības iespējamas draugu starpā vai ģimenē. Darbā savstarpējām attiecībām pievienojas atbildība par lietišķajām funkcijām. Bezatbildīgs cilvēks spēj iegāzt visu kolektīvu, un ar to nedrīkst samierināties.

Līdz 2008. gadam vēl pastāvēja klasiskas pieejas atsevišķās nozarēs. Šobrīd pasaule un ekonomika, paradigmas, instrumenti – viss strauji mainās. Tikai visi to vēl nav sapratuši. Uzvarētājs būs tas, kurš pagūs likt lietā jaunās shēmas finansēs, tehnoloģijās, attiecībās.   

Šobrīd uzņēmējdarbības modeļu maiņa šur un tur notiek ik pēc pusgada. Tas ir „vitamīns”, kas līdzinās smagai mugursomai, kura sver kādus 30 kilogramus, un tomēr tas ir vitamīns. Iestrēguši vienā uzņēmējdarbības modelī, jūs aizmiegat. Attīstaties pasīvi. Toties, ja ir šis vitamīns, jābūt pastāvīgu meklējumu procesā. Vizītkaršu kaudzīte uz mana rakstāmgalda agrāk sakrājās gada laikā, bet tagad tā sakrājas divos trijos mēnešos. Es nevaru pieņemt lēmumu, iekams nebūšu izpētījis visas jaunās metodes un iespējas. Bet vēl ir ģimene, jānodarbojas arī ar sportu, jāattīsta prāts, jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē – tam visam ir jāiedala laiks.

Viens no svarīgākajiem ikviena cilvēka mērķiem ir iemācīties būt laimīgam pašam un radīt ap sevi enerģiju, kas aizrauj un dara laimīgus arī citus! Šai nolūkā Latvijā ir izveidota starptautiska apvienība Biedrība Happy Nation, kurai arī es nesen esmu pievienojies. Es un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki to atbalstām, lai:

а) turpinātu attīstīties pašiem, jo bez tā cilvēks lēnām iet bojā;

b) palīdzētu cilvēkiem kļūt laimīgākiem, veiksmīgākiem, veselīgākiem un aizvien vairāk orientēties uz garīgajām un tikumiskajām vērtībām. 

Kādas ir šīs biedrības prioritātes? Dalīties pozitīvajā enerģijā, dāvāt saskarsmes prieku, palīdzot cilvēkiem dzīvot laimīgāk, harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli! Un šajā sakarībā rīkot dažādus pasākumus: konferences, radošās tikšanās, mācības, labo darbu akcijas.

Vienas kategorijas cilvēki uzreiz saka: tas ir lieliski, gribam pievienoties, piedalīties. Otra kategorija klusē. Tie ir ļoti gudri cilvēki, viņiem ir, ko teikt, taču viņi ir ļoti noslēgti, baidās atklāties. Ir jāpaiet laikam, lai viņi pateiktu to, kas viņos notiek. Bet šī tēma prasa patiesīgumu, lai izdotos normāla saruna. Teātris te uzreiz jūtams. 

Dievs mīl Latviju, bet ne visi iedzīvotāji to mīl. Un tas ir viņu garīgi tikumiskais un ģimenes pārbaudījums. Mūsu kontinenta daļā Dievs ir sapulcinājis apmēram līdzīgus cilvēkus, kuriem dzīvē nepieciešams kaut ko saprast un mainīt. Tie, kuri garīgi neiesprings, nākamajā reinkarnācijā nonāks nabadzīgā valstī, dzīvos kartona kastēs un meklēs savu misiju ikdienišķākās rūpēs, raizējoties par maizi un izdzīvošanu...

Teiksiet, ka ciešanas cilvēku attīra? Ciešanas var būt dažādas. Dažkārt viegla izsalkuma sajūta palīdz ātrāk kustināt kājas.

Mēs jau esam sākuši pāriet jaunā kvalitātē. Internets dara savu – apbēris cilvēku ar kaudzi agrāk nepieejamas informācijas, lai mēs ātrāk sāktu mainīties, domāt. Tas, ka šīs informācijas ir par daudz, arī ir pārbaudījums: mums jāiemācās to sakārtot un izmantot. Redzēju sižetu, kurā divgadīgs bērns sēž pie loga un, ieraudzījis kaķi, cenšas stiklā to palielināt, gluži kā smart phone ekrānā. Un brīnās, kāpēc funkcijas nedarbojas...

Pie mums maz domā par konkrētiem cilvēkiem, bet tieši viņi ir valsts pamats. Kādā Austrumu grāmatā ir labi pateikts: valsts var kļūt harmoniska tikai tad, ja tajā ir harmoniski cilvēki. Bet harmoniski viņi var kļūt, ja viņiem ir laimīga ģimene, tikumiskie pamati. Es redzu, ka šobrīd pieaug tiekšanās pēc tā.” 

 

UZZIŅAI:

Starptautiskā apvienība Biedrība Happy Nation (www.lv.happynation.info) ir sabiedriska kustība, kuras galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem kļūt laimīgākiem. Laime katram ir sava, taču tās pamati visiem ir vienādi: mīlestība, panākumi, iedvesma, garīgā un fiziskā veselība, harmonija starp sevi un pasauli.  

Mūsu apvienība nav saistīta ne ar politiku, ne reliģiju. Mēs tikai piedāvājam visiem interesentiem palūkoties uz pasauli ar skaidru skatienu, bez viltus optimisma un drūma pesimisma, uzzināt ko jaunu un interesantu par apkārtējo pasauli, izprast sevi, atrast atslēdziņu savas dzīves uzdevumu atrisināšanai un uzbūvēt savu personisko „laimes namu”. Laime ir lipīga!

Apvienības pasākumus caurstrāvo apzinātas laimes filozofija: zināšanas, kas vērstas uz cilvēka fizisko, emocionālo un garīgo atveseļošanu, tikšanās ar veiksmīgiem un interesantiem cilvēkiem, koncerti, izrādes, kinofilmas. 

Mūsu pasākumos iegūtie naudas līdzekļi tiks izmantoti labiem darbiem. Labprāt sadarbojamies šajā ziņā ar citām kustībām un organizācijām.

Mums pievienojušies cilvēki no dažādām pasaules malām: no Maskavas. Ņujorkas, Kijevas, Minskas. Laimē ir patīkami dalīties. Tādējādi tā tikai vairojas!   

 

Teksts: Ludmila Pribiļska, Business Class magazine

Foto: Dmitrijs Agiševs