Uz augšu

Lai atrastu sevi, nav jādodas uz Tibetu!

Lai atrastu sevi, nav jādodas uz Tibetu!
Ēriks Igaunis ir uzņēmējs, SIA Holding Kompanija FELIX līdzdibinātājs. Šīs holdinga kompānijas sastāvā ietilpst tādi uzņēmumi kā „Alpha Shipping Company”, "Severstaļlat" „Rīgas vagonbūves rūpnīca”, „ NetCard”, „Baltic Residence Agency”.

Ēriks Igaunis stāsta par „Dzīves namu un esības jēgu”...

(Rakstā ievietoti autora zīmējumi.)

Līdzība par vārtu sargu

Reiz ceļojošam mūkam pie pilsētas vārtiem ceļā stājās sardzes vīrs.

– Kas tu esi? Kurp ej? Ko meklē? – viņš bargi vaicāja.

– Drīkstu atbildēt ar jautājumu uz tevis vaicāto? – sargam vaicāja mūks.

– Mēģini, – nosmīnēja vārtu sargs.

– Cik tev maksā par darbu?

– Divus rīsu maisus nedēļā, – atbildēja sardzes vīrs.

– Es došu tev četrus, ja nāksi man līdz un katru dienu uzdosi man šos jautājumus, – teica mūks.

"Laiks ir zelta vērts, bet tev nepietiks zelta, lai nopirktu laiku."

...Jau apmēram desmit gadus es meklēju savu "vārtu sargu" un bieži pats sev uzdodu šos jautājumus. Es neatceros, ar ko tas sākās. Parasti nez no kurienes uzrodas ļaudis, kas piespiež tevi par kaut ko aizdomāties. Tiklīdz ir parādījies viens "vārtu sargs", viņam seko otrs, trešais, ceturtais – tu pastāvīgi atbildi uz viņu jautājumiem un pārkārto savu dzīvi atbilstoši paša atbildēm.

Ne katrs, kurš noskrējis līdz finišam, ir uzvarētājs

Izgājis caur vairākiem biznesa cikliem – bet man, gluži kā daudziem citiem mūsu nesenajā vēsturē, tādi bijuši vismaz četri (attiecīgi sākoties 1992., 1998., 2003. un 2009. gadā) –, sāc saprast, ka dzīves jēga, visticamāk, nav atrodama tikai centienos visus savas dzīves maratonus noskriet līdz finišam. Ne katrs, kurš noskrēja distanci, kļūst par uzvarētāju. Jo pat tad, kad tu esi pirmais 

Izgājis caur vairākiem biznesa cikliem – bet man, gluži kā daudziem citiem mūsu nesenajā vēsturē, tādi bijuši vismaz četri (attiecīgi sākoties 1992., 1998., 2003. un 2009. gadā) –, sāc saprast, ka dzīves jēga, visticamāk, nav atrodama tikai centienos visus savas dzīves maratonus noskriet līdz finišam. Ne katrs, kurš noskrēja distanci, kļūst par uzvarētāju. Jo pat tad, kad tu esi pirmais sasniedzis finišu, no jauna atskan starta šāviens, dzenot tevi jaunā distancē. Vai tas nozīmē, ka dzīves norietā mums visiem vajadzētu dižmanīgi mērīties ar paveikto ("Esmu noskrējis visus savus desmit maratonus līdz galam!" – "Bet man to ir vairāk, veseli divpadsmit!")? Jā, protams, mēs visi esam pārņemti ar savu darbu, veltām tam divas trešdaļas no savas dzīves, bet es tad, kad tikai skrēju šos maratonus, neglābjami kaut ko zaudēju. Arvien vairāk pārliecinājos, ka pastāv arī citas vērtības. Par to lika aizdomāties daži notikumi manā dzīvē. Reiz deviņdesmito gadu vidū mēs ar kolēģiem iepināmies šaubīgā biznesā, kas solīja milzu peļņu, un ceļā uz kārtējo tikšanos mūsu mašīnu ielenca banda. Mums lika izkāpt, mēs atteicāmies. Viņi sāka šaut. Mūs izglāba apsargs, kuru bijām nolīguši, drīzāk sekojot toreizējām "modes tendencēm", nevis raizējoties par savu dzīvību. Puisis izrādījās patiess sava darba lietpratējs – izlēca no mašīnas, atklāja pretuguni, pāris uzbrucējus ievainoja, un banda aizmuka. Tā bija barga mācība: nedrīkst ļauties vieglas peļņas vilinājumam, jo patiesībā tās ir lamatas. Toreiz es sapratu, cik neparedzama mēdz būt dzīve, tāpēc savs ceļš ir jāizvēlas apdomīgi. Kopš tā laika kopā ar kolēģiem esmu īstenojis vismaz trīs desmitus dažādu nopietnu biznesa projektu. Tomēr šoreiz es vēlos dalīties ar jums pieredzē, kā tiek īstenots mans vissarežģītākais projekts, kas saucas "Cilvēka dzīves nams". Ja izdosies, gribētos aizsākt diskusiju par cilvēka esības jēgu.

Pirmais elements: mana dzīve un apkārtējā pasaule ir brīnišķīgas

Katrs var lietot savu, viņam vistuvāko jēdzienu – Radītājs, Augstākais saprāts, Dao u.tml. Manu brīnišķo dzīvi es atveidoju kā smaidošu saulīti, bet brīnišķīgajā apkārtējā pasaulē ir viss, ar ko saskaras mana dzīve: Zeme ar tās floru un faunu, cilvēce, Visums. Es noteikti vēlos uzsvērt, ka dziļi cienu fundamentālās reliģijas un filosofijas, kas man ir devušas daudz būtisku atklāsmju un orientieru, tomēr te es stāstīšu par sava pasaules redzējuma veidošanos. Jo starp daudzajiem miljardiem cilvēku, kuri apdzīvo Zemi, nav nevienas manas precīzas kopijas. Man pašam ir jāveido savs neatkārtojamais liktenis.

Tātad – Radītājs izveidoja apkārtējo pasauli, vienreizēju savā skaistumā un harmonijā. Mēs, ļaudis, savā ķīmiski bioloģiskajā veidolā esam viendabīgi ar planētu, kas mūs radīja, mēs dzīvojam, barojoties ar tās augļiem un pakļaujoties tās sirdspukstiem, sekojot tās noteiktajiem dzīves ritmiem. Agresīvi ielaužoties apkārtējās pasaules esībā, ļaudis grauj harmoniju un rezultātā nodara postu paši sev.

 Ziemeļamerikas indiāņu pareģojums vēsta: "Tikai tad, kad ir nocirsts pēdējais koks,

tad, kad ir saindēta pēdējā nauda, kad ir noķerta pēdējā zivs, mēs saprotam, ka nauda nav ēdama."

Šajā pasaulē, kas ir tik pilnīga un brīnišķīga, mēs ienākam, lai harmoniskā mijiedarbībā ar to nodzīvotu savu brīnišķīgo dzīvi.

Otrais elements: veselība

 Tā ir mana Dzīves nama stūrakmens. Būt veselam, kā izrādās, nozīmē kaut ko vairāk nekā sēdēt ar alus kausu pie televizora, vērojot pārraidi, kurā savus padomus klāsta labsirdīgs dakteris. Kļuvis par Homo sapiens, cilvēks pievērsās trijiem savas veselības aspektiem:

- fiziskā ķermeņa veselībai,

- prāta veselības stāvoklim un pareizām emocijām,

- gara veselībai.

Esmu pārliecināts, ka visus šos aspektus ir nepieciešams ne tikai pārraudzīt, bet arī attīstīt. Tam palīdz veselīgs dzīvesveids: pārtika, garīga un fiziska slodze, miegs, mājas, 

 Tā ir mana Dzīves nama stūrakmens. Būt veselam, kā izrādās, nozīmē kaut ko vairāk nekā sēdēt ar alus kausu pie televizora, vērojot pārraidi, kurā savus padomus klāsta labsirdīgs dakteris. Kļuvis par Homo sapiens, cilvēks pievērsās trijiem savas veselības aspektiem:

- fiziskā ķermeņa veselībai,

- prāta veselības stāvoklim un pareizām emocijām,

- gara veselībai.

Esmu pārliecināts, ka visus šos aspektus ir nepieciešams ne tikai pārraudzīt, bet arī attīstīt. Tam palīdz veselīgs dzīvesveids: pārtika, garīga un fiziska slodze, miegs, mājas, pastaigas un pat intīmas attiecības ar mīļotu cilvēku.

Veselā miesā ar veselu saprātu mīt vesels gars. Lai paskaidrotu šo domu, minēšu analoģiju ar automašīnu: ķermenis ir pats auto, prāts – automobiļa dators jeb elektroniskā vadības sistēma, bet dvēsele – vadītājs. Jo izturīgāks korpuss, jo tas ir stabilāks uz ceļa. Jo gudrāks dators, jo vairāk iespēju tas sniedz vadītājam. Bet vadītājs pārvalda mašīnu –, braucot un vērojot ceļā notiekošo, viņš uzkrāj prasmes un emocijas ik katru gadu un... ar katru jaunu automašīnu – ar jaunu dzīvi, ar jaunu pārdzimšanu.

Visvairāk veselībai kaitē stresi. Parasti tie rodas, prātā uzzibot domai "Kaut kas nav tā, kā vajag". Kopā ar to galvā iezogas bailes no sekām, vainas apziņa. Visas bailes mēs esam radījuši paši, tās iesakņojas mūsu prātos. "Kaut kas nav tā, kā vajag" – tātad tas neatbilst agrāk izstrādātajam scenārijam vai sapņotajam rezultātam.

Daudz produktīvāk ir savās domās un jūtās nepieķerties gaidāmajam rezultātam, bet gūt prieku no paša procesa. Emocionālai veselībai vissvarīgākais ir prasme panākt sevī iekšēju klusumu. Visas domas kaut kur aizlido, bet, kad tās atgriežas, tu pēkšņi redzi pareizās atbildes uz saviem jautājumiem, kuras nespēji saskatīt ikdienas kņadā.

Protams, sava veselība ir jāsargā kopš jaunības dienām, bet ar to, jāatzīst, nevienam nav bijis viegli. Jaunībā es nodarbojos ar sportu un biju spēcīgs puisis. Gadījās iedzert ar draugiem – varbūt ne bieži, bet pamatīgi. Biju bravūrīgs un reiz reibumā gāju peldēties. Dziļi ieniris, zaudēju orientāciju, aizrijos un tikai brīnums man palīdzēja izkļūt krastā, kur no pārdzīvotā un spēku zuduma zaudēju samaņu. Todien es patiesībā piedzimu no jauna, sāku vērtēt sev atvēlēto laiku un veselību, apjēdzu, ka visā ir jāzina mērs.

Par veselīgu dzīvesveidu jau pirms gadu tūkstošiem ir sarakstīti desmitiem traktātu, bet diemžēl šodien veselības aizsardzības un izglītības sistēmās šīm zināšanām atrodas pārāk maz vietas... Pēdējos gados es sekoju rekomendācijām, kas ir pārbaudītas gadsimtos, vēl papildus tam nodarbojos ar cigun, taiczi, jogu, meditāciju. Jūtos možs, enerģisks, spēkpilns.

Trešais elements: aicinājums

Ceturtais elements: spēja būt tam, kas esi tu pats

Kāds cilvēks ļoti vēlējās kļūt par patiesa Meistara mācekli un, nolēmis pārbaudīt, vai viņa izvēle ir pareiza, uzdeva Meistaram šādu jautājumu:

– Vai vari man izskaidrot, kur slēpjas dzīves mērķis?

– Nevaru, – atbildēja gudrais.

– Tad kaut vai pasaki, kāda ir tās jēga?

– Nevaru.

– Varbūt vari pastāstīt par nāves dabu, par dzīvi aizsaulē?

– Nevaru.

Neslēpdams vilšanos, vaicātājs devās projām. Apjukušie mācekļi nespēja saprast, kādēļ gan Meistars ļāvās tādam pazemojumam? Gudrais viņus nomierināja, teikdams:

– Kāda jēga no tā, ka zini dzīves mērķi un jēgu, ja tu nekad neesi izjutis tās garšu. Labāk ēst pīrāgu, nevis spriedelēt par to.

Tā kā es vēl neesmu Meistars, tad atļaušos nedaudz pārdomu. Aicinājums, manuprāt, nozīmē – atrast un godprātīgi veikt sev tīkamu darbu, būt pastāvīgā attīstībā, turklāt gūstot maksimālu prieku un pieredzi. Savukārt nauda te ne vienmēr ir tik svarīga.

"Kapitāla galvenais labums ir nevis iespēja taisīt vairāk naudas, bet gan iespēja taisīt naudu, lai uzlabotu dzīvi." (Henrijs Fords)

Sasniegumi, kas pelna sabiedrības atzinību, ir tikai viena no dzīves vērtībām. Vēl gluži nesen es uzskatīju, ka man ir jābūt darba pirmrindniekam, pašam labākajam. Turklāt dažādas sistēmas man uzspieda prasības, kurām vispār nebija nekādas reālas saistības ar mani, bet tās sašķobīja manu pašnovērtējumu. Agrāk vai vēlāk bija jāapstājas un jāpalūkojas apkārt, lai izdabūtu sevi ārā no jau ierastā dzīves ritējuma. Kādam ir vajadzīgs gads, kādam pietiek ar nedēļu, lai būtu tam gatavs. Kad cilvēks grib apstāties, bet novilcina šo brīdi, tad viņam debesis sūta tādu pārbaudījumu, kura dēļ viņš, gribot negribot, ir spiests rīkoties. Viņš var nokļūt seminārā vai treniņā, vai – slimnīcā. Un ja cilvēks nesaprot šīs likteņa zīmes, viņam var klāties ļoti grūti...

Apstājušies, mēs sākam ar sevi eksperimentēt. Kaut vai reizi dienā padomāsim: darīt to, ko prasa, vai ieklausīties savā sirdī un darīt to, ko tā vēlas? Piemēram, izvēlies jaunu biznesa projektu, uz galda te guļ vairāki, ņem kādu uz labu laimi un sāc strādāt, vērojot notiekošo. Kļūst interesanti, jūti spēku pieplūdumu, tev blakus uzrodas profesionāli cilvēki – jā, esi uz īstā ceļa. Vai arī nekas neveicas, informācijas nav – tātad labāk atmest šai iecerei ar roku. Tā tu sāc mainīties. Ne vienmēr ir iespējams sevi vienkārši pārslēgt kā elektrības slēdzi un vienā mirklī kļūt citādam. Vajadzīgs pastāvīgs darbs, prakse, aizrautība, meklējumi...

Būt tieši tam, kas tu pats esi, dzīvot harmonijā ar sevi nozīmē dzīvot harmonijā ar apkārtējo pasauli un savas sirds vēlmēm (zemapziņu/intuīciju).

Būt tieši tam, kas tu pats esi, dzīvot harmonijā ar sevi nozīmē dzīvot harmonijā ar apkārtējo pasauli un savas sirds vēlmēm (zemapziņu/intuīciju).

"Kurš vēlas kļūt par to, par ko viņam ir jākļūst, tam jāpārstāj būt tam, kas viņš ir." (Ekharts Tolle)

Bībelē ir teikts: „Nemeklējiet Dieva valstību ne debesīs, ne zemes paradīzē, tā ir katrā no mums.” Pirms daudziem gadsimtiem uz slavenā Delfu tempļa parādījās uzraksts "Izzini sevi". Tas patiešām ir nepieciešams, jo apziņas līmenī es saskaros nevis ar apkārtējo pasauli, ar realitāti, bet ar tās interpretāciju, kas veidojas jau no bērnu dienām un tiek papildināta ar vecāku, skolotāju, valsts sistēmu, reliģiju un vēsturisku tradīciju ietekmi, kas ne vienmēr ir tuva patiesībai. Jo vairāk tādu ietekmju, jo tādejādi radītais pasaules redzējuma modelis atšķiras no īstenības.

Es, tāpat kā ikviens no mums, esmu unikāls, uz Zemes nav otra Ērika Igauņa. Šūnu līmenī es esmu individualitāte, ko dažādas sistēmas ielikušas savos rāmjos un uzspiedušas savus stereotipus. Es tiku audzināts atbilstoši tiem uzvedības modeļiem, ko radīja padomju sistēma; laiki mainījās, mainījās arī modeļi, bet tie joprojām valda pār cilvēka apziņu. Ir vajadzīgi apzināti centieni atbrīvoties no svešiem stereotipiem un baudīt dzīvi, esot sev pašam.

Slimības, stress ir apzināto vēlmju un neapzināto centienu neatbilstības rezultāts. Saprotot, ka es pats patiesībā veidoju pasauli ap sevi, es arī to varu pārveidot, vēršot skatu sevī, mainot savas domas un sevi. Iekšējais "es" (zemapziņa, intuīcija) daudz tiešāk ir saistīts ar realitāti vai, ja vēlaties, ar Radītāju, jo to būtība ir vienota.

Racionālais ne vienmēr sniedz atbildes uz mūsu jautājumiem. Ieklausoties savā sirdī, intuitīvi nonāc pie sevis paša un patiesības izzināšanas. Mīlestība, uzticēšanās savai intuīcijai, iecietība gan pret sevi, gan pret apkārtējiem palīdz atbrīvoties no viltotiem esības modeļiem.

Būt tam, kas tu esi, nozīmē būt dabiskam, tiešam, paust jūtas, kas atsedz cilvēku pasaulei un maina gan viņu, gan apkārtējos. Rīkojoties pēc sirds aicinājuma, pieņemot sevi un savu ceļu, nav nepieciešama nekāda izvēle.

Piektais elements: ticība

Cilvēks nokļuva paradīzē. Skatās – visi ļaudis tur staigā priecīgi, laimīgi, atvērti, labu vēloši, bet apkārt viss kā ikdienā. Pastaigājās, apskatījās – viss tik patīkami! Cilvēks vaicāja ercenģelim:

– Vai var arī apskatīties, kāda ir elle? Kaut aci uzmest?

– Labi, ejam, es tev parādīšu.

Abi nonāk ellē. Cilvēks skatās, bet tur viss šķiet tāpat kā paradīzē: tā pati mierīgā ikdiena, tikai visi ļaudis ir nikni, aizvainoti, redzams, ka tiem klājas slikti. Viņš vaicā savam pavadonim:

– Te taču ir tāpat kā paradīzē – kāpēc viņi visi ir tik neapmierināti?

– Tāpēc, ka viņiem šķiet – paradīzē ir labāk.

Ticība ir nepieciešama katra cilvēka dzīvē. Es ticu gaišajam, tam, ka dzīve un pasaule ap mums ir brīnišķīgas.

– Es ticu sev un saviem spēkiem.

– Es ticu apkārtējās pasaules palīdzībai.

– Es ticu saviem sapņiem un spējām sasniegt jebkuru mērķi.

Nodzīvojuši kādu daļu no savas dzīves bez ticības, cilvēki bieži vien krīt galējībās – noliedz materiālo pasauli un fanātiski iedziļinās tikai garīgajā. Taču starp materiālo un garīgo nav konflikta, tie papildina viens otru. Pēc pretmetu vienības un cīņas (iņ/jan), ja tu daudz strādā, tad tikpat daudz laika jāvelta arī garīgajai attīstībai. Tieši tāpat, ja tu esi daudz paveicis savas garīgās attīstības labā, tad tikpat enerģiski ir jāpilnveido savas dzīves materiālā dimensija. Jo citādi nebūs harmonijas, nebūs līdzsvara. Kad tu esi iekšēji mierīgs, pārliecināts, tici savam mērķim, bet neesi tajā ieķēries krampī savilktiem pirkstiem, viss notiek pats no sevis. Piemērs no mans jaunības: es strādāju ārzemēs par  inženieri, un toreiz reti kuram bija satelītlelevīzijas antenas "šķīvis", bet kāds puisis palūdza mani tādu sistēmu izgatavot. Es ievācu informāciju, sakomplektēju detaļas, salodēju tās iekārtā un braucu uzstādīt antenu. Šķīvi vajadzēja noorientēt uz pavadoni, bet, tā kā mums nebija nekādas informācijas par satelītu koordinātēm, tas bija jāveic uz labu laimi. Ar tādām pašām sekmēm var meklēt adatu siena kaudzē. Tomēr vēlme iedarbināt sistēmu bija tik stipra (turklāt man par to arī solīja samaksāt, bet es savā jaunība nebiju īpaši pārticīgs), ka es ar šo darbu tiku galā pusstundas laikā. Kad tas izdevās, mani no laimes piemeklēja visīstākais šoks! Es sapratu, ka nodoma spēks spēj īstenot visu. Vārds "ticība" man nav tukša skaņa.

Sestais elements: mīlestība

Mīlestība ir visskaistākās jūtas, kuru dēļ, kā man šķiet, mēs esam ieradušies šajā pasaulē. Tas, kurš izpazinis mīlu, vēlas tajā būt ik katru savas dzīves brīdi. Mīlestība – tās ir skudriņas, kas skrien pa tavu ķermeni, tauriņi, kuru spārni kutina tavu diafragmu... kaut kas man saka priekšā, ka iemācīties pa īstam mīlēt ir iespējams, ja tu atveries apkārtējai pasaulei, priecājies par katru esības mirkli, izbaudot mīlas dāvināšanu un pieņemšanu. Man ir nācies dzirdēt, ka šodienas krīze nav pārejoša parādība, bet pavērsiens, kura gaitā cilvēcei ir jāapzinās kaut kādas jaunas vērtības. Ir dažādi avoti, kas vēsta, ka 2012. gads ir vēstures kardinālo pārmaiņu brīdis. Citi apgalvo, ka mūsu domāšanu sāk ietekmēt planētu kustība. Varbūt tās ir tikai leģendas, kas liek ļaudīm saprast: dienišķā maize nav viss, par ko jādomā, jo ir laiks mainīt mūsu savstarpējās attiecības. Apvienosimies, veidosim savu pasauli labāku, normālāku, lai tajā var dzīvot cilvēki, kurus pārvalda gudras valdības, nevis saujiņa masonu. Runas par pasaules galu droši vien rodas arī tāpēc, lai cilvēki aizdomātos: vai es vispār dzīvoju pats savu dzīvi? Dzīvo un priecājies, tici brīnišķīgajam – un tad ļaudis tev apkārt sajutīs mīlestības pozitīvo enerģiju, paši gribēs tev pieskarties tikai tāpēc, ka esi izpratis savu dzīvi, esi iemācījies mīlēt sevi un apkārtējos. Siltu vārdu un pozitīvu emociju ietekmi uz dzīvu organismu ir pierādījuši zinātnieki, un ja organisms paliek bez uzmanības, sekas ir katastrofālas, iestājas haoss. Apgalvojumam, ka mums ir jāpriecājas un jāmīl citam citu, ir pavisam taustāma nozīme. Lūk, pierādījums. Krievijas biofiziķis un ģenētiķis Pjotrs Garjajevs ar noteiktas frekvences skaņu iedarbojās uz vardes embriju un vēroja tā DNS struktūras izmaiņas. Eksperimenta beigās atklājās, ka embrijs transformējās daudz attīstītākas būtnes – salamandras – iedīglī. Arī Japānas zinātnieks, Tokijas AHM universitātes profesors Masaru Emoto ir pētījis skaņas viļņu iedarbību, cilvēka balsij radot noteiktas vibrācijas trijos ar ūdeni pildītos traukos. Vienam tika veltīti mīlestības piesātināti vārdi, otrajam – agresija, trešais tika atstāts bez ievērības. Pēc tam pētnieks sasaldēja šīs tilpnes un mikroskopā ieraudzīja, ka ūdens no pirmā trauka veido apbrīnojami skaistus ledus kristālus, otrajā veidojās izkropļotas formas kristāli, bet trešajā traukā kristalizācija ir notikusi pilnīgi haotiski. Ņemot vērā faktu, ka cilvēka ķermenis galvenokārt sastāv no ūdens, varam pieņemt, ka arī mēs spējam izmainīt sevi (pilnveidoties vai kaitēt sev) – ar domām, skaņām, vārdiem, kas pateikti ar konkrētu nodomu. Jo nodoms – tas ir smadzeņu impulss, pārliecība par vēlmes piepildīšanos. Saka, ka doma ir materiāla, un tā patiešām ir: cilvēka apziņa uztver sapni jau kā īstenojušos, un tas patiešām piepildās. Reizēm tam pietiek ar vienu mirkli. Jaunās paaudzes bērni, kas dzimst pēdējos gados, ir īpaši – labsirdīgi, spēj viegli atšķetināt konfliktsituācijas. Saņēmuši nepelnītu pārmetumu, viņi palūkojas uz jums ar tik vieglu smaidu un izpratni, ka nervozie un agresīvie pieaugušie nomierinās... Tā darbojas mīlestības formula. Iemācoties mīlēt sevi, tu maini attieksmi pret apkārtējiem – mainoties, ļaudis mācās mīlēt sevi un citus. Mīlestībai nekad nav vakardienas, mīlestība nedomā par rītdienu.

Septītais elements: ģimene un draugi

Draugi man ir ļoti dārgi. Viņi, tāpat kā ģimene, ir manas dzīves galvenais balsts. Draugi palīdz realizēt sevi, iepazīt dzīvi, attīstīties radoši un vēl daudz ko citu. Viņi rada prieka, drošības sajūtu, atbalsta tevi grūtā brīdī 

Draugi man ir ļoti dārgi. Viņi, tāpat kā ģimene, ir manas dzīves galvenais balsts. Draugi palīdz realizēt sevi, iepazīt dzīvi, attīstīties radoši un vēl daudz ko citu. Viņi rada prieka, drošības sajūtu, atbalsta tevi grūtā brīdī vai tad, kad minstinies dzīves krustcelēs.

„Īsts draugs ir ar tevi, kad tev nav taisnība. Kad tev ir taisnība, katrs gribēs būt ar tevi.” (Marks Tvens)

Mana nenovērtējamā bagātība ir ģimene, paši tuvākie un mīļotie – sieva, bērni, vecāki, brālis, radinieki, senči (kuru vēsturi vismaz piecās paaudzēs mēs tagad cenšamies izzināt). Ģimenes vienotība rodas apmēram šādā secībā:

- iemācīties priecāties par sevi tādu, kāds esi;

- pieņemt (ja vajag, tad arī piedot), cienīt un mīlēt visus lielās ģimenes locekļus;

- dodot katram no viņiem daļiņu savas dvēseles, tu iegūsti papildus stabilitāti, jaunu spēku pieplūdumu, pretmīlu.

Prieks sniedz laimes izjūtu...

Lūk, tagad manas dzīves nams ir pabeigts. Apkopojot sacīto, manas esības jēga ir:

- harmonijā attīstīt 7 pirmelementus;

- baudīt apkārtējo pasauli, uzturot tajā harmoniju;

- virzoties pa izraudzīto ceļu, novērtēt ne tikai gūtos augļus, bet arī gūto pieredzi.

Un, visticamāk, tieši to es varu un mana dvēsele var aiznest sev līdzi nākotnē.

 

Eseja publicēta žurnālā VIP LOUNGE, 2009