Uz augšu

Ko varam mācīties no harismātiskiem cilvēkiem

Ko varam mācīties no harismātiskiem cilvēkiem
Pēdējā laikā arvien biežāk izskan apgalvojums, ka mūsdienās gūt panākumus bez harismātiskām īpašībām nav iespējams. Bet ko mēs katrs saprotam ar vārdu ”harisma”, un vai katrs var attīstīt sevī šīs spējas?

Kad lasu lekcijas žurnālistikas skolā, studenti bieži uzdod man jautājumu – ko jums vislabāk patīk intervēt? Un es vienmēr atbildu – harismātiskus cilvēkus. Neatkarīgi no viņu profesijas un ārējā izskata šie cilvēki paliek man atmiņā un man gribas par tiem stāstīt ne tikai savos rakstos. Kāpēc? Ar ko viņi ir tik īpaši?

Ko mēs saprotam ar vārdu ”harisma”

Jēdzienam harisma ir daudz skaidrojumu, bet liela daļa no tiem, vienkāršos vārdos izteikta,  nozīmē vienu – tā ir māksla apburt citus cilvēkus. Nevar precīzi definēt, no kā rodas harisma. Taču noteikti var pateikt, ka tas ir dažādu lietu kopums – runas māksla, spēja ieklausīties, definēt mērķus, mācēt veidot veiksmīgu vizuālo tēlu, arī patīkami smaidīt vai otrādi – pārsteigt ar savu stingro raksturu. Jo, kā zināms, harisma var izpausties arī negatīvi. Spilgts piemērs – Ādolfs Hitlers.

Pēc pazīstamā vācu filozofa un sociologa Maksa Vēbera formulējuma, harisma ir personības spēja ar savām idejām aizraut un iedvesmot citus cilvēkus, panākt viņu uzticēšanos.

Bet vai jūs varētu pateikt, kas atšķir panākumiem bagātu menedžeri no viņa kolēģiem? Vai, kas veido harismātisku politiķi? Kur slēpjas mākslinieka harisma? Iedvesmā? Aizrautībā? Kad runājam par harismātisku personību, mēdzam teikt – viņam piemīt citu iekārojamais ”kaut kas”. Un šo „kaut ko” katrs cilvēks jūt atšķirīgi. Jo vairāk jums ir kopīgā, galvenokārt emocionālajā līmenī, jo drīzāk jūs cilvēku uzskatīsiet par harismātisku.

Harisma ir cieši saistīta ar dzīves jēgu. Ja darām to, ko patiesi gribam, kas atbilst mūsu vēlmēm, tad mēs to darām ar prieku un sajūsmu. Un, ja ir sajūsma, rodas nemanāma enerģija, šarms, tomēr visi to jūt. Sajūsmu nevar apgūt, tā dzimst no sevis, kad darām kaut ko, kas atbilst mūsu iekšējai būtībai.  

Tātad harizmu nevar iemācīties? Atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga. Vispirms būtu jānoskaidro, kuras īpašības, jūsuprāt, atšķir harismātiskus cilvēkus no citiem.

Lai būtu vieglāk definēt savu personīgo harismas uztveri, veiciet nelielu testu.

Vispirms iedomājieties desmit jums personiski pazīstamus harismātiskus cilvēkus un desmit plašai sabiedrībai pazīstamus harismātiskus cilvēkus ekonomikā, politikā, mākslā vai kādā citā jomā.

Pārdomājiet (vai pierakstiet), kādas īpašas rakstura iezīmes izceļ jūsu nosauktos cilvēkus?

Pēc tam atzīmējiet, kuras no šīm īpašībām jūs personiski uzskatāt par harismātiskām?

Un tad atzīmējiet, kuras no šīm īpašībām piemīt jums? (pilnībā, nedaudz, nepiemīt)

Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzes jums noteikt savas stiprās un vajās puses, nospraust mērķus. Ja vēlaties attīstīt sevī harismātiskas spējas, bez personisko panākumu plāna jums neiztikt. Katram tas noteikti būt atšķirīgs, jo, kā mēs noskaidrojām, arī harismas izjūta katram ir cita.

 

Harisma un autoritāte

Harismu bieži saista ar autoritāti, kam, protams, nevar nepiekrist. Taču nevajag jaukt autoritāti ar varu. ”Autoritārais vadības stils vairs nav laikmetīgs. Tas, ka viena persona pretendē uz visu varu un autoritāti, dod norādījumus, kritizē un slavē, mūsdienās vēl gan ir sastopama parādība, taču tai jau sen vajadzētu piederēt pagātnei,” uzskata Nīkolauss B. Enkelmanis, vairāku psiholoģijas grāmatu autors, kas jau 30 gadus organizē panākumu un personības veidošanas seminārus.

 

Cilvēki, kuri visās attiecībās tiek ierobežoti, nevar uzrādīt labus rezultātus, nemaz nerunājot par radošiem priekšlikumiem vai personīgām domām. Pēc B. Eneklmaņa domām, harismas menedžments ir nākotnes vadības stils. Īstie priekšnieki atstāj iespaidu uz darbiniekiem ar savu harismu, nevis autoritāti. Cilvēki seko tādam priekšniekam nevis pienākuma pēc, bet gan tādēļ, ka tic un uzticas.

 

Ko jūs par sevi domājat?

Ar šo vingrinājumu vācu psihologs Nīkolauss B.Enkelmanis sāk savus seminārus harismas attīstīšanai. Jāatbild uz centrālo jautājumu – ko jūs par sevi domājat? Kā zināms, katra cilvēka dzīve veidojas atbilstoši viņa ticībai savām spējām un attieksmei pret sevi. Pierakstiet, kam jūs ticat, ko varat, kas esat, ko gribat sasniegt.

– Kāds priekšstats man ir par sevi?

– Kādas spējas man piemīt?

– Kādas spējas es sev labprāt gribētu?

– Vai varu sasniegt to, ko esmu apņēmies?

– Ja atbilde ir apstiprinoša, tad – kāpēc?

– Ja noliedzoša, tad – kāpēc?

Ja sagaidāt no citiem cilvēkiem, ka viņi būs labvēlīgi, laipni, atvērti, tad jūs to parasti arī saņemsiet. Ja sagaidāt pretējo –, ka jūsu priekšlikumi tiks noraidīti, ka kādam jūs nepatīkat, – tad jūs savā saskarsmes partnerī veicināsiet šo izturēšanos jau ar savu nostāju. Notiek tas, kam jūs ticat. Vienkārši izmēģiniet to! Jo nekas nepārliecina labāk, kā paša pieredze.

 

Lai par jums viedokli izsaka apkārtējie!

Nereti starp priekšstatu, kāds cilvēkam ir par sevi, un to, kāds par viņu radies apkārtējiem, pastāv milzīga atšķirība. Lai iegūtu patiesu ainu, jums vajadzētu uzdod jautājumus apkārtējiem. Tam, protams, jānotiek saprātīgi, īstajā laikā un vietā. Tas, pirmkārt, ir uzticības un, otrkārt, kvalifikācijas jautājums. Atsauksmes parādīs, vai jūsu pašnovērtējums sakrīt ar to tēlu, kāds par jums ir jūsu līdzcilvēkiem.

 

Mūsdienās daudzos lielos uzņēmumos darbiniekiem tiek rīkoti personīgās izaugsmes treniņi un team building aktivitātes. Viena no svarīgajām to sastāvdaļām ir psiholoģijas tests, kuru aizpilda katrs pats, tad notiek anonīma anketēšana par citiem darbiniekiem.

Esmu izgājusi šādus ”pārbaudījumus” vairākkārt, kad strādāju kādā starptautiskā kompānijā. Man tas palīdzēja atklāt savus slēptos mīnusus un arī plusus, un tā rezultātā tiku pie karjeras paaugstinājuma. Sevišķi vērtīgi bija uzzināt, kā mani uztver apkārtējie. Atzīšos, izlasīju daudz patīkama. Bet bija arī lietas, pie kurām labprāt pēc tam piestrādāju. Šajā uzņēmumā vairs nestrādāju, bet man palikuši testu rezultāti un plaši apraksti, kurus veidoja profesionāli psihologi un kouči. Ik pa laikam pārskatu šos papīrus un tabulas, lai salīdzinātu, kas ir mainījies. Es varu novērtēt, vai esmu sasniegusi savus mērķus. Kuri sapņi jau ir īstenoti, kuri ne, un kas traucē to īstenošanai.

 

Esmu pārliecināta, ka ikviens spēj attīstīt harismātiskam cilvēkam piemītošās īpašības. Jo tās nav nedz iedzimtas, nedz arī iegūtas, pateicoties laimīgam gadījumam. Manuprāt, harisma rodas tad, kad cilvēks ir interesants pats sev. Viņam ir degsme dzīvot, īstenot savus sapņus un iedvesmot citus cilvēkus, lai šie sapņi ātrāk kļūtu par realitāti.

 

Ceļš uz harismu – caur iekšējās pasaules izaugsmi

Daudzi no mums ir gatavi ieguldīt naudu, laiku un enerģiju, lai iegūtu skaistas dzīves atribūtus, bet nav gatavi to darīt savas personīgās izaugsmes labad. Izrēķiniet, cik daudz naudas pēdējo gadu laikā esat izdevuši par savu auto. Un cik daudz laika un naudas ieguldījāt savā izaugsmē? Ar to nav domāta tikai profesionālā izglītība un studijas, bet gan tas, kas ir svarīgākais jūsu dzīvē, ko jūs patiesībā vēlaties. Psihologs Nīkolauss Enkelmanis savā grāmatā ”Harisma” raksta: ”Daudz ko var uztrenēt, bet harisma bez dzīves jēgas nav iedomājama. Palūkojieties uz harismātiskām personībām: viņi neiznieko savu enerģiju, cenšoties būt veiksmīgi dažādās jomās; viņiem ir viena joma, un tur viņi izceļas citu vidū.”

Harismātisku īpašību attīstīšanai psihologi iesaka ne tikai nodarboties ar runas mākslu, nepieciešamības gadījumā mainīt ģērbšanās stilu, uzvešanās paradumus, bet arī piestrādāt pie iekšējās pasaules. Apmeklēt izstādes, teātra iestudējumus, atpūsties pie dabas un biežāk uzturēties harismātisku cilvēku kompānijā. Vērojiet apkārtējos. Jums patīk kāda cilvēka balss vai žesti? Mēģiniet tos atdarināt, centieties paņemt kaut ko no katras tikšanās. Katrs sīkums, ko apgūstam, bagātina mūs, un tādējādi mūsu iekšējā pasaule kļūst pievilcīga arī citiem, jo kļūst daudzšķautņaina. Vai esat redzējuši harismātisku cilvēku, kura iekšējā pasaule nav bagāta?

 

Personīgās izaugsmes plāns

Gatavojot šo rakstu, pārskatīju daudz un dažādus materiālus par harismu. Gaidīju ieraudzīt konkrētus padomus – kā jārunā, kā jāžestikulē utt. Taču, ja apkopo dažādu autoru rakstīto, sanāk, ka harismas attīstīšanai jāievēro vispārēji likumi:

– jāprot drosmīgi paust savas domas un izjūtas;

– jāuzdrīkstas, jāprot uzņemties risks;

– jāuzņemas atbildība par savu dzīvi;

– jāapzinās sava vērtība;

– jābūt pozitīvai attieksmei pret pasauli un apkārtējiem cilvēkiem;

– jābūt skaidram viedoklim un nostājai jebkurā jautājumā.

 

Un tikai pēc tam tiek minēti tādi faktori kā ģērbšanās stils, ķermeņa valoda, balss u.c. No tā var izdarīt secinājumus, ka diez vai kādreiz kāds spēs precīzi definēt, kā rodas harisma. Tāpēc atgriezieties pie raksta sākuma un atbildiet uz jautājumiem, kas palīdzēs saprast, ko harisma nozīmē tieši jums un kādas īpašības jūs vēlaties attīstīt sevī, lai kļūtu par spilgtu, harismātisku personību. Protams, ja tāds ir jūsu mērķis. Jo galvenais jautājums, uz kuru katram jāatbild, ir: ”Ko es gribu no tā iegūt, ko es vēlos?”

 

Irina Perepeļica

Raksta tapšanā izmantota Nīkolausa B. Enkelmaņa grāmata ”Harisma”

 

Foto no vietnes prosearchnetworkgroup.com