Uz augšu
06.01.2014

Kādēļ mums tīk klausīties skumju mūziku

Kādēļ mums tīk klausīties skumju mūziku
Skumja mūzika patiesi varētu rosināt pozitīvas emocijas, – tā atklāts Japānā.

Pētījuma autori 44 brīvprātīgiem pētījuma dalībniekiem – gan mūziķiem, gan citu profesiju pārstāvjiem – lūdza noklausīties divus skumjus un vienu priecīga rakstura mūzikas fragmentu. Katram pētījuma dalībniekam tika lūgts aizpildīt emociju pašnovērtējuma aptauju, lūdzot atzīmēt, kurš emocionālais stāvoklis visciešāk rezonē ar katru mūzikas skaņdarbu.

 

Tika atklāts, ka skumja mūzika nereti ierosina pretēja rakstura emocijas, jo mūzikas emocionālais vēstījums, klausītājuprāt, var būt tik traģisks un skumju pilns, ka klausītāju emocionālais stāvoklis, pat, ja mūzikas klausīšanās laikā ir neitrāls, uz šā fona iegūst priecīgu „nokrāsu”.

 

Skumjas mūzikas klausīšanās mūs fiziski neapdraud, un smadzenes šo signālu, mums neapzinoties, noteiktā veidā apstrādā. Tieši tamdēļ šāda mūzika ikdienā var būt kā palīglīdzeklis tikšanai galā ar ikdienišķām negatīvu emociju epizodēm.

 

Mūsu smadzenes ik stimulu interpretē saskaņā ar fonu, uz kura šis stimuls tiek izcelts. Ja ar attieksmes palīdzību vienu no šiem elementiem – stimulu vai tā fonu – mainām, mainās arī otrs.

 

Lūk, viens no eksperimentā izmantotajiem skaņdarbiem:

Glinka: La Separation (F major).

 

Teksts RigaBrain