Uz augšu

Kā es sev atklāju jogu

Kā es sev atklāju jogu
Joga ir kļuvusi tik populāra, ka to piedāvā ne tikai speciālajās skolās, bet arī teju katrā sporta klubā. Kāpēc tai ir tik lieli panākumi, un vai tā ir piemērota visiem? Par savu pieredzi un meklējumiem stāsta mūsu žurnāliste Irina Perepeļica.

Darbs pašam ar sevi

Noteikti arī kāds no jums, lasītāji, ir apmeklējis jogas nodarbības un tad atmetis ar roku – nepatīk, nav saprotami, negribas. Arī man ir bijis šāds posms, līdz sapratu, ka jāatrod sava nodarbību vieta un savs skolotājs. Turklāt nonācu pie secinājuma, ka joga nebeidzas tikai ar vingrinājumiem. Tā kļūst par dzīves stilu, kas iespaido daudzas sfēras – atpūtu, ēšanu u.c. Ar laiku var pamanīt, kā mainās sevis, citu cilvēku un pasaules izpratne. Ideālā gadījumā joga vieno prātu, ķermeni un garu. Uzreiz jāpiebilst, ka joga nav nekāda reliģija. Neraugoties uz gadsimtiem ilgi izstrādātu sistēmu, joga tomēr ir katra cilvēka individuāls ceļš. Kāds meklē fizisko mundrumu, cits iekšējo mieru, vēl kāds garīgo attīstību un veselību. Es personiski gribēju stiprināt mugurkaulu un atrast tādu sportisku aktivitāti, kur nebūtu daudz jālēkā.

Apraksti par jogu skan daudzsološi – tā uzlabo fizisko pašsajūtu, atbrīvo no muguras sāpēm vai cita veida veselības traucējumiem, mazina stresu un depresiju, palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem... Taču tā nav nekāds brīnumlīdzeklis. Joga ir darbs. Darbs pašam ar sevi. Protams, profesionāļu vadībā. Joga ir disciplīna. Pamēģiniet nostāvēt vienā pozā (āsanā) pāris minūšu vai sekot elpošanas ritmam, ja darba dienas beigās visas domas ir par vakariņu gatavošanu ģimenei un nepabeigtiem darbiem. Atceros, ka pirmajās nodarbībās nevarēju vien sagaidīt, kad paies pusotra stunda (parasti jogas nodarbības ilgst vairāk par standarta 45 vai 60 minūtēm, jo aktīvajām praksēm seko ilga atslābināšanās).

 

Ievērojamas izmaiņas

Uz savu pirmo jogas nodarbību tiku, pateicoties žurnālista profesijai. Toreiz joga vēl nebija tik izplatīta, bija vien dažas skolas, un vienā vai divos sporta klubos to pasniedza „vieslektori”. „Jums ir jāpamēģina,” intervijas beigās piekodināja jogas pasniedzēja. Es uzreiz tiku uz „nopietnu” nodarbību, kā noteikti teiktu jebkurš iesācējs. Pasniedzēja stāstīja par elpošanu, mēs daudz meditējām, kaut ko pierakstījām (starp citu, vēlāk reti kur apmeklēju nodarbības, kurās varēja arī kaut ko pierakstīt). Un, protams, izpildījām visādas āsanas. Man tas, godīgi sākot, bija par traku. Es nebiju gatava tik lielām izmaiņām. Nebiju gatava pieņemt tik dziļu filozofiju. Man likās, ka joga „pieprasa” pārāk daudz izmaiņu manā dzīvē un ieradumos. Beigu beigās tie, protams, mainās. Bet man bija vajadzīgs laiks, lai es spētu novērtēt tieši tādu nodarbību, kādai manā izpratnē jābūt jogai. Tā disciplinē un it kā ieliek rāmjos, bet tajā pašā laikā dod tādu brīvību!  

Joga iemāca koncentrēties uz sevi, bet pozitīvā nozīmē. Vairāk novērtēt savas domas, mēģināt uzlabot raksturu. Joga ļoti maina attieksmi pret savu ķermeni, uzturu. Arvien biežāk sāc domāt – ja jau es tik cītīgi izpildu elpošanas prakses, kas vērstas uz enerģijas attīrīšanu, vai tad pēc tam var piesārņot savu ķermeni ar neveselīgu pārtiku? Citiem vārdiem sākot – kāda jēga apmeklēt harmonizējošas nodarbības, ja aiz sporta kluba durvīm turpini dzīvot pēc ierastā plāna? Pakāpeniski esmu atteikusies no alkohola, kafijas, saldumiem (atstāju tikai medu un tumšo šokolādi), limonādēm, fast food pārtikas. Mans ķermenis vairs to nevēlas!

 

Gudrs ķermenis

Joga palīdzēja man apzināties savus slēptos resursus. Man patīk, kā parasti saka jogas pasniedzēji; „Izpildiet vingrinājumu tā, kā šodien to atļauj jūsu ķermenis.” Sākumā nesapratu šo vārdu būtību. Man likās – ja tu māki uztaisīt špagatu, tad tu to varēsi jebkurā dienā un laikā. Nebūt ne! Ir dienas, kad ķermenis galīgi neklausa, muskuļi paliek stīvi, nepaklausīgi. Vai gluži otrādi: pēkšņi muskuļi padodas un –re! – āsana izdevusies. Viss ir atkarīgs ne tikai no fiziskās sagatavotības, bet arī no iekšēja stāvokļa. Ja ir bijis stress, rodas sajūta, ka nevari izpildīt itin neko! Tas māca mieru un pacietību. Ne vienmēr jogas zālē tu esi čempions. Tā, starp citu, ir liela kļūda – skatīties, cik labi kādu āsanu izpilda apkārtējie. Tas pārslēdz uzmanību un neļauj koncentrēties uz sevi, saviem resursiem. Pietiek ar to, ja salīdzināsiet savus personiskos rezultātus un pieņemsiet to, ka mēs neesam katru reizi perfekti, pat ja divas dienas iepriekš viss izdevies lieliski. Šādos brīžos jāapzinās, cik gudrs ir mūsu ķermenis un cik būtiski ir rūpēties par savu garīgo pasauli. Viegla domāšana – viegla elpošana, dzīves stabilitāte – vesels mugurkauls. Tie ir tikai daži jogas principi.

 

Iekšējā higiēna

Joga māca būt „šeit un tagad”. Atzīšos, esmu izdzīvojusi šo stāvokli tikai dažas reizes. Atslēgt domas – tā tiešām ir māksla. Bet pēc savas pieredzes es varu apgalvot, ka jebkurš var iemācīties būt līdzsvarots un mierīgs. Jā, strādāt ar prātu ir grūtāk nekā ar ķermeni. Bet praktizējot āsanas, veidojas spēks un enerģija – labs pamats darbam ar iekšējo pasauli. Vairāk jāpievērš uzmanība tam, kā reaģējam uz cilvēkiem, situācijām, uz to, kas īsti mums traucē dzīvot.  

Daudzi sagaida, ka joga uzlabos viņu dzīvi. Tā arī notiek. Tikai pakāpeniski. Un jāņem vērā daži būtiski apstākļi. Pirmkārt, nevajag sevi pārpūlēt, jo var pat gūt traumas. Otrkārt, jāsaprot, ka enerģijas pieaugums „izvelk” uz āru ne tikai visu labo, bet arī slikto. Pēkšņi var saasināties attiecības ar tuvajiem, notiek visādas ķibeles. Kā teica mana jogas skolotāja – jo augstāk uzkāpis cilvēks, jo lielākas prasības pret viņu tiek izvirzītas. Cits varētu dusmoties, un tas šķietami neko nemainītu. Pieredzējušam jogam pēc tādām dusmu izpausmēm var bojāties, plīst dažādi sadzīves priekšmeti, „niķoties” tehnika u.tml. Nodarbojoties ar jogu, jāievēro iekšējā emociju un domu higiēna, jo cēloņu un seku ceļš kļūst daudz īsāks. 

 

Arī mājās

Esmu izmēģinājusi vairākas jogas skolas, mainījusi skolotājus. Sapratu, ka šobrīd man visvairāk ir piemērota hatha joga, jo tā ir paredzēta jebkuram vecumam un veselības stāvoklim. Vienīgi jāskatās, lai nodarbības nebūtu pārāk aktīvas, jo dažos sporta klubos zem hatha jogas nosaukuma slēpjas ļoti ātra aerobika. Nav laika koncentrēties, atslēgt domas, visu laiku jāseko trenerim. Man šāda fitnesa joga nepatīk. Īstā hatha joga māca gan pareizu elpošanu, gan līdzsvaru. Notiek spēka un stiepšanas vingrinājumi. Tiek ievērota dažādība.

Diezgan bieži praktizēju jogu arī patstāvīgi mājās. Lai būtu lielāks stimuls, ieslēdzu kādu video nodarbību. Youtube tādu ir ļoti daudz! Dažādās valodās, ar dažādiem vadītājiem, dažāda garuma prakses. Diez vai tas ir labākais variants iesācējiem, jo pieredzējuša skolotāja padoms vismaz sākumā ir ļoti noderīgs. Bet tiem, kas sapratuši, ko vēlas, videonodarbības ir laba alternatīva, ja kādu iemeslu dēļ neizdodas apmeklēt sporta klubu.

Man ir arī kāda jauna kaislība – cigun nodarbības. Tā ir jauna pieredze un jauns ceļš uz sevis izzināšanu un harmoniju.

 

Irina Perepeļica, speciāli Happy Nation

Foto no vietnes news.discovery.com