Uz augšu
06.01.2014

Ar ēšanu – pret stresu

Ar ēšanu – pret stresu
Vai iespējams ar stresu cīnīties patīkamā veidā, piemēram, ēdot? Visiem zināms, ka stresa ”apēšana” ne par ko labu neliecina, taču visu var vērst par labu, ja zina, kuri pārtikas produkti jāēd, la mazinātu stresu.

Kas notiek vispirms: vai mūsu ar stresu pārsātinātā dzīve veicina neveselīgus ēšanas paradumus, vai arī mūsu nepareizie ēšanas ieradumi vairo mūsu stresu? Ja runājam par stresu un ēšanu, vista un ola – abas ir pirmās.

Dažām stress var izraisīt tā saukto emocionālo ēšanu: vēlmi pēc junk pārtikas produktiem (un pārēšanos). Citos gadījumos ar cukuru, neveselīgiem taukiem, kofeīnu utt. bagāts uzturs var pastiprināt fizisko stresu.

Ko darīt?

Mums jāstrādā ar abiem nūjas galiem. Mums vajadzētu:

- atrast jaunus veidus, kā tikt galā ar stresu (neizmantot ēšanu kā stresa vadības līdzekli);

- ēst veselīgu, daudzveidīgu, ar uzturvielām bagātu pārtiku, kas palīdz saglabāt pozitīvu noskaņojumu un mazināt stresu. 

Stresa jeb emocionālā ēšana ir visai izplatīta sieviešu vidū. Kā kāds kreņķis, stress darbā vai strīds ar mīļoto vīrieti, tā roka stiepjas pēc salda un garšīga.

Viena no pamatsaiknēm starp uzturu un garastāvokli ir serotonīns, kuru varam mīļi dēvēt par "laimīgo hormonu". Serotonīns veidojas smadzenēs no aminoskābes triptofāna piepalīdzot B vitamīnam.

Aminoskābes ir proteīna celtniecības bloki, kas varētu likt tev domāt, ka pārtikas produkti ar augstu olbaltumvielu saturu palielinās triptofāna līmeni, bet situācija ir pretēja. Lai šķērsotu asins–smadzeņu barjeru un nokļūtu smadzenēs, triptofānam ir jācīnās ar citām aminoskābēm. Situācijās, kad ir augsta citu aminoskābju koncentrācija, parasti tikai neliels triptofāns daudzums iekļūst smadzenēs (triptofāns ir vājākā aminoskābe).

Bet šeit ir viltība. Ja tu ēd ēdienu, kas sastāv gandrīz tikai no ogļhidrātiem, insulīns ”aizvāc” pārējās aminoskābes no tavām asinīm. Tas ļauj triptofānam viegli iekļūt smadzenēs. Tas, savukārt, paaugstina serotonīna līmeni smadzenēs. Augsts serotonīna līmenis palīdz uzlabot tavu garastāvokli, mazina stresa sajūtu un palīdz tev justies mierīgai.

Tas, ko mēs ēdam, ietekmē mūs emocionāli un fiziski, lielā mērā nosakot vai mēs stresojam par sīkumiem vai ne. Uzturs ir viena no galvenajām dzīves nepieciešamībām, kas rada enerģiju, sagādā labsajūtu un mazina (vai palielina) stresa izraisīto spriedzi.

Ir, ēdieni, kas palielina stresa līmeni, un ēdieni, kuri stresa līmeni samazina.


Ēdieni, kas samazina stresu

Selerija – pazemina asinsspiedienu.

Saulespuķu sēklas – tajās ir daudz kālija, B vitamīna un cinka, bet pētījumi liecina, ka stresa laikā šo uzturvielu līmenis mēdz ievērojami kristies.

Brūnie rīsi - tie veicina labo sajūtu hormonu cirkulāciju organismā.

Aļģes – satur laba garastāvokļa hormonus.

Kāposti – lieliski palīdz mazināt stresu.

Mandeles – labi veicina vielmaiņu.

Ogas, sezama sēklas – labs cinka avots.

Gurķi – atvēsina asinis un aknas.

Sparģeļi – satur daudzas minerālvielas.

Ķiploki – satur alicīnu, kas atbrīvo organismu no toksīniem.

Avokado – vērtīgs organisma funkciju regulējošu minerālvielu avots.

 

Ēdieni, kas palielina stresa līmeni

Hidrogenētie tauki

Rafinētas augu eļļas

Cukurs

Mākslīgie saldinātāji

Koncentrēti fruktozes sīrupi

Miltu izstrādājumi

Ātrās uzkodas

Pārstrādāti produkti

Kofeīns

Sāls

Alkohols

Izvēle kā vienmēr ir katra paša ziņā. 

 

Teksts Stresamenedzments

Foto no vietnēm Fusionacademy un Eatingwell