Uz augšu

No cietumnieka līdz prezidentam un miljonāram

No cietumnieka līdz prezidentam un miljonāram
Kā ziņo ārvalstu mediji, novērtēts bijušā Dienvidāfrikas prezidenta un cīnītāja par afrikāņu tiesībām Nelsona Mandelas mantojums un tas ir 4,13 miljonu ASV dolāru vērts.

Pagājušā gada decembrī 95 gadu vecumā mirušā Mandelas testamentā iekļauta dārga māja Johannesburgā, neliels namiņš Mandelas dzimtajā provincē, kā arī ienākumi no viņa uzrakstītajām grāmatām, to skaitā no autobiogrāfijas.

Taču vislielākais mantojums, ko visai cilvēcei atstājis Nelsons Mandela, nav mērāms nedz mantā, nedz naudā. Šis leģendārais cilvēktiesību aktīvists vienmēr paliks cilvēku atmiņā kā paraugs, iedvesmas avots un pierādījums tam, ka arī viens cilvēks spēj padarīt pasauli labāku.

 

Ilgais ceļš uz brīvību

Nelsons Mandela bija nenogurstošs cīnītājs pret aparteīdu, pirmais melnādainais prezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts, cilvēks, kurš nodzīvoja interesantu un spilgtu dzīvi.

Atsauksim atmiņā dažus spilgtākos Mandelas izteicienus un viņa dzīves līkločus.

 

Politika

Mandelas īstais vārds ir Rolihlahla, un viņa dzimtajā valodā tas nozīmē „tas, kurš purina kokus” – nemiera gars viņam ielikts jau šūpulī. Vārdu Nelsons zēns ieguva skolā, to izdomāja viņa skolotājs.

Kopš 26 gadu vecuma Nelsons Mandela aktīvi cīnījās pret Dienvidāfrikā valdošo aparteīda režīmu, un par šo darbību viņam tiek piespriests mūža ieslodzījums.

Vairāk nekā ceturto daļu savas dzīves – 27 gadus – Mandela pavada cietumā. Viņam ir tiesības nosūtīt saviem tuviniekiem vēstules... reizi pusgadā. Cietumā pavadītajos gados Mandelam izdodas iegūt jurisprudences bakalaura grādu Londonas Universitātē un piesaistīt visas pasaules uzmanību cīņai par savas valsts melnādaino iedzīvotāju tiesībām. Atcerēsimies starptautisko kustību "Free Nelson Mandela" un faktu, ka viņš ne reizi vien ir atteicies no brīvības, ko viņam solīja, ja viņš neturpinās cīnīties pret aparteīdu.

Galu galā Mandela tomēr tika izlaists brīvībā. Un pirmais, ko viņš izdarīja, bija... gājiens uz kafejnīcu kopā ar savu bijušo cietumsargu un paziņojums par to, ka piedod visiem, kuru dēļ bija spiests pavadīt daudzus gadus cietumā. Četrus gadus vēlāk pasaulē slavenākais ieslodzītais kļuva par Dienvidāfrikas prezidentu.

 

„Manā valstī jūs vispirms dodaties uz cietumu, bet pēc tam kļūstat par prezidentu.”

 

„Kad esam atbrīvojušies no bailēm, mūsu aukstasinība neviļus atbrīvo citus.”

 

„Izglītība ir visspēcīgākais ierocis, kuru tu vari izmantot, lai mainītu pasauli.”

 

„Pie gara gaismas nevar tikt, noniecinot sevi, lai tikai apkārtējie cilvēki nesāktu justies nedroši.”

 

„Un, ļaujot atmirdzēt savai gara gaismai, mēs neapzināti ļaujam pārējiem darīt to pašu.”

 

„Spriediet par mani nevis pēc maniem panākumiem, bet pēc tā, cik reižu es esmu kritis un atkal piecēlies.”

 

„Apvainoties un paust sašutumu ir tas pats, kas iedzert indi un cerēt, ka tā nogalinās tavus ienaidniekus.”

 

„Brīvība nevar būt daļēja.”

 

„Daudzas lietas šķiet neiespējamas tikai tik ilgi, līdz tās tiek paveiktas.”

 

Ģimene

No politikas Nelsons Mandela aizgāja 85 gadu vecumā, pats atteikdamies no prezidenta posteņa un paziņodams, ka vēlas vairāk laika veltīt tuviniekiem un nodoties pārdomām klusumā. Mandela bija precējies trīsreiz. Trešo sievu viņš apņēma 80 gadu vecumā un tā bija Mozambikas prezidenta atraitne – vienīgā sieviete pasaulē, kurai izdevies kļūt par valsts pirmo lēdiju divas reizes. Nelsonam Mandelam ir 6 bērni, 17 mazbērni un 14 mazmazbērni.

„Nav nekā labāka, kā atgriezties tur, kur nekas nav mainījies, lai saprastu, cik daudz esi mainījies tu pats.”

 

„Mums visiem ir lemts starot, kā staro bērni.”

 

„Mēs esam piedzimuši, lai slavinātu Dievu, kas ir mūsos.”

 

„Viena no laimes un harmonijas galvenajām pazīmēm ir tas, ka zūd nepieciešamība kādam kaut ko pierādīt.”

 

Miers

Nez vai ir vēl kāds cilvēks, kurš spēj tik labi izprast vārda „miers” nozīmi.

 

„Miers ir ne tikai kara neesamība; miers – tā ir tādas vides radīšana, kurā labklājību var sasniegt visi neatkarīgi no rases, ādas krāsas, uzskatiem, reliģiskās piederības, dzimuma, kastas un jebkura cita sabiedriskā faktora. Reliģija, etniskā piederība, valoda, sociālā un kultūras pieredze – tās ir būtiskas cilvēku civilizācijas sastāvdaļas, kuras bagātina tās daudzveidību. Vai gan mēs varam pieļaut, ka tās kļūst par ieganstu sabiedrības noslāņošanās procesam un cietsirdības izpausmēm? Ja kaut kas tāds notiek, tiek grauti mūsu humānisma pamati.”

 

„Karot un graut ir ļoti viegli. Īstie varoņi ir tie, kuri iedibina mieru un sāk būvēt.”

 

„Nav nemaz tik grūti mainīt sabiedrību, visgrūtāk ir mainīt pašam sevi.”