Uz augšu

Ķermenis kā komunikācijas līdzeklis

Ķermenis kā komunikācijas līdzeklis
Par ķermeņa valodu bieži tiek spriests, ja runa ir par sarunas biedra neverbālo izpausmju nolasīšanu un viņa nolūku atšifrēšanu. Bet vai jūs vienmēr zināt, ko pauž jūsu žesti, mīmika, stāja un poza, un vai protat savu ķermeni kontrolēt? Nesteidzieties ar atbildi!

Tas, ko jūs par sevi domājam, ne vienmēr sakrīt, precīzāk, gandrīz nekad nesakrīt ar to, kā jūs uztver citi. Un tas nav nekāds noslēpums. Šis likums attiecas arī uz ķermeņa valodu. Dažādās situācijās ķermenis bieži vien reaģē ātrāk nekā prāts, un visus sava ķermeņa raidītos signālus cilvēks nemaz neapzinās vai arī velta tiem pārāk maz uzmanības.


Kāpēc tas ir svarīgi?

Ja nākamajā dienā jums paredzēta, piemēram, darba intervija, tikšanās ar darījumu partneriem vai publiska uzstāšanās, jūs, protams, cenšaties tai sagatavoties. Pirmām kārtām apsverat, ko teiksiet, kādus piemērus un argumentus izmantosiet, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Pārdomājat arī to, ko vilksiet mugurā, lai radītu vajadzīgo iespaidu. Taču ar to vien ir par maz. Jau sen ir pierādīts, ka komunikācijā vairāk nekā pusi informācijas mēs nododam ar savu sejas izteiksmi, pozu un žestiem. Citiem vārdiem, cilvēki vairāk tic tam, ko redz, nevis tam, ko dzird. Tāpēc, ja saziņa ieņem svarīgu vietu jūsu dzīvē (un kuram gan tā nav), ķermeņa valoda jāizkopj tāpat kā jebkura cita prasme.


Izmantojam tehnoloģijas!

Kā apgūt ķermeņa valodas noslēpumus? Vienkāršākais veids ir vērot citus cilvēkus. To var pārvērst par aizraujošu spēli. Parkā, kafejnīcā vai uz ielas vērot cilvēkus, nedzirdot, ko viņi saka, un mēģināt saprast, par ko ir saruna un kādas ir sarunas biedru emocijas, iegaumējot sev vēlamas pozas un žestus un novērtējot arī nevēlamas ķermeņa valodas izpausmes.

Taču vērtīgākais veids ir vērot pašam sevi. Tas tikai sākumā izklausās sarežģīti. Mūsdienu tehnoloģijas šo procesu ļoti atvieglo. Gandrīz katram mobilajam tālrunim ir video uzņemšanas funkcija. Palūdziet kādu draugu vai kolēģi, lai nofilmē jūsu uzstāšanos darba prezentācijā vai vienkāršā mājas ballītē, un pēc tam vienatnē noskatieties un izanalizējiet video. Šāda pieredze ir ļoti noderīga, un var gadīties, ka nākas izdarīt par sevi dažu labu nepatīkamu secinājumu.  Labā ziņa ir tā, ka nekad nav par vēlu iepazīt sevi un mainīties uz labo pusi.


Balstāmies uz trim vaļiem!

Sarunas laikā uz krūtīm sakrustotas rokas norāda uz aizsardzības pozīciju, bet nagu graušana – uz uztraukumu vai pārdzīvojumu. To nu jau zina ikviens. Bet ko nozīmē citi žesti, mīmika? Ko izsaka skatiens?

Apzināties sava ķermeņa valodu, to kontrolēt un pareizi lietot tā, lai tas notiktu dabiski un neradītu samākslotu iespaidu, nevar iemācīties vienā dienā. Taču ar kaut ko ir jāsāk, tāpēc piedāvājam iesākumā balstīties uz trim vaļiem jeb pārvaldīt kāju un roku stāvokli un skatienu.


Kājas

Kājas simbolizē zemapziņu. Pavērojiet (atcerieties par video!), kur ir jūsu kājas, kad sēžat: vai tās atrodas uz grīdas, brīvi šūpojas, nepieskardamās zemei, vai viena kāja apņēmusi krēsla kāju? Ko dara jūsu kājas, kad stāvat? Vai jūs balstāties uz abām kājām un sajūtat savu smaguma centru, vai arī jūs balstāt svaru uz vienas kājas? Vai ar abām kājas stingri stāvat uz zemes, vai pārliekat svaru no vienas kājas uz otru, it kā zeme jums degtu zem kājām? Šie jautājumi jau satur atbildes, kas liecina par jūsu iekšējo stāvokli.

  • · Ja stabili stāvat uz kājām, neviens nevarēs izsist jums pamatu zem tām.
  • · Ja krustojat kājas, – nevēlaties ielaist savā pasaulē citus cilvēkus vai uzņemt informāciju.
  • · Savukārt, ja jūsu sarunas biedrs, pārlicis kāju pār kāju, raugās uz savu purngalu, tā ir pazīme, ka saruna viņu, visticamāk, garlaiko.

Rokas

Rokas var pateikt par cilvēku ļoti daudz. Tas, kurš vienmēr slēpj savas rokas, slēpj arī daudz ko citu.

  • · Ja cilvēks, ar kuru gribat runāt, tur dūrēs savilktas rokas uz gurniem, tas nozīmē, ka viņš noskaņots izlēmīgi vai agresīvi.
  • Savukārt, ja rokas ir atsegtas un sarunas biedrs neslēpj pat plaukstas, viņš it kā pasaka: „Esmu atvērts, man nav nekādu ļaunu nodomu, es jūs klausos.”
  • · Ja cilvēks kaut ko pārdomā un izvērtē, parasti viņš pieliek roku pie vaiga. Turpretī, ja ar roku atbalsta zodu, viņam ir garlaicīgi vai viņš šobrīd nav ieinteresēts sarunā.
  • · Ja, atbildot uz jautājumu, jūsu sarunas biedrs pastāvīgi ar roku pieskaras degunam, viņš, visticamāk, šaubās vai nesaka taisnību.
  • · Ja ievērojat, ka jūsu klients sarunas laikā sažņaudz roku dūrē, tas skaidri norāda, ka šobrīd viņš nav gatavs ieklausīties jūsu argumentos. Iespējams, viņu kaut kas ir aizkaitinājis vai aizvainojis.
  • · Ja cilvēks nepārtraukti bungo ar pirkstiem pa galda virsmu, ir skaidrs, ka viņš steidzas vai visdrīzāk jau apdomā turpmākos plānus, kas nemaz nav saistīti ar sarunas tēmu.
  • · Dūrē sažņaugti pirksti ar īkšķi iekšpusē bieži vien liecina par to, ka cilvēkam trūkst pašapziņas.
  • · Tie, kuri nekrusto rokas uz krūtīm, bet cenšas tās piespiest pie ķermeņa, parāda savu kautrību.
  • · Drošs un pašpārliecināts cilvēks atstāj savas rokas mierā un stāvot ļauj tām brīvi nokarāties.


Acis

Mūs kopš bērnības māca skatīties sarunas biedram acīs. Ja to nedara, tas ir ne vien nepieklājīgi, bet arī liecina par to, ka domas pievērstas kaut kam citam un cilvēks nekoncentrējas uz teikto. Taču arī pareizi skatīties acīs ir jāprot.

  • · Ilgs acu kontakts var signalizēt par īpašu saskaņu.
  • Īsi, ātri skatieni var norādīt uz iekšējo pretestību vai nedrošību.
  • · Ja vēlaties izrādīt interesi, daudz labāk ir skatīties sarunas biedram acīs  ar nelieliem pārtraukumiem.
  • · Svarīgi ir fokusēt skatienu tieši uz sarunas biedra acīm. Ja skatāmies otram acīs, bet fokusējamies uz ko citu, to, protams, uzreiz var pamanīt.
  • · Satraukumu atklāj bieža acu mirkšķināšana. Tas norāda arī uz nepārliecinātību par sevi vai uz to, ka cilvēks melo.

Protams, var iemācīties pareizi skatīties, taču acu zīlītes kontrolēt ar apziņu nav iespējams. Mēs zinām, ka acu zīlītes saraujas vai paplašinās atkarībā no gaismas daudzuma. Taču šo procesu ietekmē arī cilvēka sajūtas. Stresa situācijā acu zīlītes paplašinās. Pārbaudiet!

 

Šie ir tikai daži pieturas punkti un piemēri par signāliem, kurus apzināti vai neapzināti raidām. Taču jāņem vērā, ka nevar interpretēt katru detaļu atsevišķi, ir  jānovērtē, kādu koptēlu tās rada. Piemēram, nevajag domāt, ka jūsu sarunas partneris ir noskaņots pret jums noraidoši, ja viņš sakrustojis rokas uz krūtīm. Varbūt viņam nepatika tikai kāds teikums. Un, protams, talkā nāk arī  intuīcija, kas daudz ko pasaka par cilvēku patiesajām jūtām.

Vēl tikai jāpiebilst, ka neverbālā komunikācija, tāpat kā citi saziņas veidi, ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tāpēc katram no mums ir bezgala daudz iespēju to uzlabot, nemitīgi trenējoties. Lai veicas!

Raksta tapšanā izmantota Nīkolausa B. Enkelmaņa grāmata “Harisma”

Foto: photomechanics.com